Meklējot jaunu klēpjdatoru, aizgājušajos gados bieži nācās pamocīties dilemmā – iegādāties mazāku un vieglāk pārnēsājamu vai arī dot priekšroku plašākam ekrānam, ērtākai klaviatūrai, bet līdz ar to lielākam izmēram un svaram? Šķiet, nu izmēra jautājums kļūst otršķirīgs, jo aizvien sarūkošās displeja apmales ļauj lielus ekrānus ievietot krietni mazākā korpusā nekā iepriekš. Tipisks jaunā viļņa piemērs ir 2018. gada nogalē tirdzniecībā laistais Asus klēpjdators ZenBook UX433F.

UX433 uzreiz piesaista uzmanību ar neticamajiem gabarītiem. Garumā tas ir par vairāk nekā diviem centimetriem īsāks par divus gadus senu Asus ZenBook ar 13,3 collu ekrānu – būtībā A4 lapas izmērā. Vienīgi jaunajam šajā 31,9 centimetrus platajā un 19,9 cm garajā vākā iemājojis 14 collu displejs. To izdevies panākt, ap stiklu apvelkot pavisam plānas apmales. Augšpusē plastmasas līste, kurā iestrādāta tīmekļkamera un sejas atpazīšanas sensori, ir 6,1, bet sānos vien 2,9 milimetrus plata. Tā rezultātā Full HD displejs aizņem 92% no pieejamās telpas, nodemonstrējot, kā efektīvi jāizlieto resursi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jaunais ZenBook uz sāncenšu fona izceļas ar divām interesantām iezīmēm, kas tieši ietekmē lietošanas ērtumu. Viena no tām ir skārienpaliktnī izvietotā gaismas ciparnīca, otra – sejas atpazīšanas sistēma.

Ciparnīcas izvietošana skārienpaliktnī ir neordināra, taču saprotama ideja. Ar skaitļiem daudz strādājošajiem darbs vedas ērtāk un ātrāk, ja visi desmit ciparu taustiņi atrodas vienuviet. Šī iemesla dēļ viņi iecienījuši klasiskās tastatūras un mēdz pievienot klēpjdatoriem atsevišķi nopērkamus ciparnīcu blokus. Pie izpildījuma Asus gan vēl jāpiestrādā, jo gaismas ciparnīca pieprasa filigrānu darbu. Pieskaroties paliktņa augšējam labajam stūrim, uz tā iedegas 17 ikonas – visi cipari, komats, dalīšanas, reizināšanas, atņemšanas un saskaitīšanas zīmes, kā arī atpakaļtaustiņš un Enter jeb ievades ikona, kas kalkulatorā kalpo kā iznākuma zīme.

Ar paliktni jāiemācās apieties, jo cipari reaģē uz pieskārienu virsmai, bet uzspiešana uz tās dod komandu paliktnim pildīt peles pogu funkcijas – ieklikšķināt kursoru vai izsaukt komandu sarakstu. Līdz ar to no iegrimšanas aizrautīgā darbā ik pa laikam izrauj negribēta kursora pārnešana uz citu vietu. Un otrādi – iecerētās klikšķināšanas vietā ik pa laikam tekstā var «ielēkt» pa kādam nejaušam ciparam.

Otra interesantā lieta ir sejas atpazīšana, kas teorētiski atvieglo datora atbloķēšanu. Diemžēl tā nedarbojas tik plašā leņķī kā prasmīgākās viedtelefonu sistēmas. 

Klēpjdatorā veiksmīgi atrasts kompromiss starp jaudu un enerģijas taupīšanu. 1,6 GHz 8. paaudzes Core i5 procesors un 8 GB operatīvā atmiņa viegli tiek galā ar ikdienas uzdevumiem. Ātri ieslēdzas, ātri atver programmas un īpaši «nečammājas» arī ar vairākām reizē atvērtām programmām un duci cilnēm pārlūkā. Trīs nedēļu izmēģinājumu laikā ne reizi neradās sajūta, ka dators pagurtu vai netiktu galā ar pienākumiem. Patiesībā tas īsti neuzkarsa un nekļuva skaļāks, pat bez pārtraukuma darbojies visu dienu.

Visu viedierīces apskatu Skārienpaliktnis kā klaviatūras turpinājums lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.