Šis ir viens no Latvijas Bankas (LB) veiktā pētījuma par cenu veidošanās mehānismiem Latvijā secinājumiem.

Laikā, kad cenas saruka, cenu pieaugums bija vērojams mājokļu precēm, kafejnīcām, restorāniem un personīgās aprūpes precēm. Netipiska uzvedība krīzes laikā, tā šo procesu nodēvēja pētījuma autors, LB Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Konstantīns Beņkovskis, sakot, ka ir sarežģīti izskaidrot, kāpēc cenas augušas šajās preču grupās.

Tāpat cenu pieaugums bija vērojams apģērbiem un aksesuāriem, degvielai un augļiem, bet samazinājums – telefonu iekārtām, apaviem, mājokļa remontam, dārzeņiem un labībai. Loģiski rodas jautājumi - vai tas apliecina, ka cenu elastīgums uz leju varētu būt vēl lielāks? Kādi ir iemesli? Pircēju un pārdevēju psiholoģija? Konkurences trūkums vai citi faktori?

Pētījums arī ļāvis secināt, ka Latvijas patēriņa cenas ir samēra elastīgas - vidēji cenas paliek nemainīgas 3.5 mēnešus. Tieši cenu elastīgums bija pietiekams, lai nodrošinātu cenu deflāciju, kas gan nebija tik ilga kā gaidīts galvenokārt energoresursu un pārtikas cenu pieauguma dēļ. Augstā cenu elastība Latvijā nodrošinājusi lielāku cenu kritumu nekā partnervalstīs un palielinājusi konkurētspēju.