Premjers arī norādīja, ka acīm redzams, ka tirgotāji gatavojas uz cenu paaugstināšanos un pašreiz meklē iemeslus kādā veido to izdarīt. Cik pamatots ir cenu kāpums būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi, taču valsts, protams, nevar norādīt mazumtirgotājiem preču cenas. Tomēr pašreiz zinām, ka tas vairāk ir paziņojumu līmenī bez precīzas analīzes, kāpēc tiek piedāvātas tādas cenas un kādas konkrētiem produktiem ir pasaules tirgus cenas.

Jāatgādina, ka Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa norādīja, ka pašlaik pārtikas cenas pasaulē kopumā ir par 18% zemākas nekā to augstākajā punktā 2008. gada jūnijā, turklāt graudu un piena cenām attiecīgi esot 33% un 22% zem pirmskrīzes augstākā punkta. Šī informācija gan neatspoguļo precīzu cenu dinamiku, ar kādu sastopas Latvijas ražotāji, tomēr norāda kopējo tendenci, kas par dramatisku cenu kāpumu neliecina.

Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) dati par pārtikas cenu indeksiem apstiprina pārtikas cenu kāpumu pasaulē, taču daudz mazākā mērā nekā šobrīd izskanējis Latvijā. PLO dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais pārtikas cenu indekss kāpis visai mēreni - par 5%.