
Iespējams, zemo cenu laiks pārtikas nozarē ir beidzies. Taču tagad grūti ko prognozēt, jo pastāv divi lieli nezināmie, kas pasaules kārtību un cenas var izmainīt, – Brexit un Donalds Tramps, to intervijā Dienas Biznesam atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Fragments no intervijas
Kāds kopumā Latvijas pārtikas ražotājiem bija 2016. gads?
Vienā vārdā - slikts. Piena nozare pagājušajā gadā bija vissliktākā situācijā. Krīzes mēdz būt ilgas vai dziļas, bet šoreiz bija abi kopā un cieta gan pārstrādātāji, gan jo īpaši zemnieki.
Iepriekš esat teikusi, ka Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva. Vai ir kādas pazīmes, kas liecina – tagad pārstrāde kļūst efektīvāka?
Nevar būt tā, ka pie mums bija zemākā piena iepirkuma cena Eiropā un mēs nespējam konkurēt ar gatavo produkciju. Mums vajadzēja būt augšgalā ar spēju pārdot to, ko saražo no lētas izejvielas, bet tā nav. Kaut kur ir šaurais pudeles kakls, bet es nezināšu pateikt, kur. Iespējams, nemākam pārdot vai nemākam atrast īstos produktus vai arī nedodamies īstajā virzienā, vai pietrūkst pamatzināšanu vai pētījumu. Tajā pašā laikā mums ir uzņēmumi, kas visu laiku domā un rada ko jaunu, piemēram, Smiltenes piens. Arī Preiļu siers ir viens no Latvijas labākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas efektīvi strādā pasaules tirgos. Mums ir veiksmīgi uzņēmumi, ko nevar teikt par nozari kopumā. Būtu vajadzība pēc specializācijas un apvienošanās.
Kā situāciju nozarē ietekmēs vācu investora ienākšana zemnieku kooperatīviem piederošajā uzņēmumā Latvijas Piens?
Es teiktu, ka pats rūpnīcas dibināšanas sākums nebija veiksmīgs - kad tika panākta vienošanās, visi jautājumi pilnībā nebija izdiskutēti. Iespējams, pie vainas bija arī cilvēciskais faktors. Taču ideja, ka zemniekiem pašiem pieder pārstrādes uzņēmums, nav slikta. Tagad, zinot situāciju nozarē, varu teikt, ka vācu investora ienākšana ir labākais risinājums, lai uzņēmums eksistētu un strādātu tālāk. Vācu uzņēmumā strādā augstas klases speciālisti. Zemnieki būs ieguvēji un nozarē stiprs spēlētājs vairāk motivēs pārējos tirgus dalībniekus. Tas ir līdzīgi, kā krīze motivēja zivrūpniekus meklēt jaunus tirgus. Ja pārvaram kādus cilvēcīgos faktorus, varam kopā meklēt arī jaunus tirgus.
Visu rakstu Divi lielie nezināmie var ietekmēt cenas lasiet trešdienas, 8.marta laikrakstā Dienas Bizness!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
Populārākie
- Latvijas darba tirgus pārmaiņu priekšā: darbinieku trūkumu arvien biežāk risinās ar automatizāciju
- Klimata izaicinājumi lauksaimniecībā – kāpēc sēklas materiāla kvalitāte ir izšķiroša?
- Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā
- Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte
- Kalve Coffee paplašinās Tallinā