Intervijā A. Samuelsens pauž: «Risinājumam ir jābūt un mēs to atradīsim. Jautājums paliek par to vai mēs spēsim to paveikt vienā, divos gados vai arī tas aizņems 15 gadus. Mēs patiešām nezinām.»

Lielbritānija vēlas diskusijas par tirdzniecības līgumu uzsākt nākamo divu gadu laikā, kuri paredzēti izstāšanās no ES sarunu organizēšanai. Taču vairākas ES amatpersonas, ieskaitot galveno Brexit sarunu vadītāju Mišelu Barnjē, šo ideju noraida, sakot, ka bloks par nākotni runās tikai tad, kad tiks atrisinātas tādas detaļas, kā Lielbritānijas izstāšanās dokumentācija un ES pilsoņu statuss Lielbritānijā.

Neatkarīgi no tā vai Lielbritānija būs nodrošinājusi jaunu tirdzniecības līgumu, tā atstās ES aptuveni 2 gadu laikā no sarunu uzsākšanas brīža. Izejas scenārijs bez konkrētas vienošanās par nākotni noteikti nav tas, ko vēlas Lielbritānija, taču tai ir jābūt gatavai arī šādam gadījumam.

Samuelsens, tiekoties ar Lielbritānijas Brexit sekretāru Deividu Deivisu, teica, ka sarunu secība kļūs par vienu no lielākajām prioritātēm brīdī, kad Terēza Meja iedarbinās Lisabonas līguma 50. pantu. Tiek gaidīts, ka Lielbritānijas premjerministre to izdarīs līdz marta beigām.

Atsevišķas ES amatpersonas pauž viedokli, ka līguma ratifikācija varētu notikt līdz 2025. gadam, ziņo Bloomberg.

Bez tirdzniecības līguma vai pārejas risinājuma pirms līguma stāšanās spēkā, jebkādas domstarpības ātri var nonākt līdz tiesām un Lielbritānijas - ES savstarpējā tirdzniecība tiktu pakļauta Pasaules Tirdzniecības Organizācijas tarifiem.

Lai gan sākotnējās sarunas ir noritējušas labā atmosfērā, A. Samelsens uzskata, ka ES valdības, vienojoties ar Lielbritāniju par savstarpējās tirdzniecības nosacījumiem, būs ļoti nepiekāpīgas.

«Pirmkārt, mums ir jāpārstāv savas intereses,» teica Samuelsens. «Mums jānodrošina, lai nenonākam situācijā, ka ES uzņēmumiem ir grūtāk iekļūt Lielbritānijas tirgū, nekā Lielbritānijas uzņēmumiem Eiropas Savienības.»