Tas ir galvenais iemesls, kādēļ janvārī piedzīvotais mazumtirdzniecības pieaugums gada izteiksmē par 16,6%, bet februārī un martā – par 10% krities līdz pašreizējiem 7,8%, kas pēc būtības arī nav slikts rādītājs.

«Jāuzsver, ka, runājot par joprojām tikai nojaušamiem procesiem ekonomikā kopumā, šobrīd visdrīzāk ir runa par izaugsmes piebremzēšanos nevis pirmajām pazīmēm, ka Eiropas ekonomikas recesija atnākusi līdz Latvijai. Notikumi kādā nozarē viena mēneša ietvaros nemēdz būt pietiekams pamats, lai spriestu par vēsturiskiem pavērsieniem, tā ir arī šoreiz,» situāciju vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vērtējot situāciju mazumtirdzniecības struktūras kontekstā P. Strautiņš norāda: ja pērn ļoti strauji auga ilglietošanas preču pārdošana, pārtikas noietam pat turpinot kristies, šobrīd dažādās kategorijās dinamika ir daudz līdzīgāka. Tātad, ja pērn izaugsmi lielā mērā noteica iepriekšējā pārmērīgā krituma koriģēšana, krīzes laikā tērēt spējīgajai sabiedrības daļai atgūstoties no izbīļa, kamēr citi turpināja grimt dziļākā nabadzībā, tad šobrīd darba tirgus atgūšanās ļauj ienākumus un patēriņu palielināt jau daudz plašākam iedzīvotāju lokam, uzskata eksperts.

Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums turpinās bremzēties arī turpmākajos mēnešos, jo gada sākumā pieredzētais straujais kāpums nebija ilgtspējīgs un patērētāju optimisms kopš tā laika tomēr ir nedaudz noplacis.

Taču viņa vērš uzmanību, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās lēnām kāpt, pateicoties iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam. Pirmkārt, nodarbinātība un algas pakāpeniski kāpj, kamēr cenu kāpums sarūk. Otrkārt, gadā otrajā pusē un turpmākajos gados plānota nodokļu samazināšana arī veicinās pirktspējas pieaugumu, vērtē Swedbank ekonomiste.