To, vērtējot šī gada galvenos notikumus alkoholisko dzērienu nozarē, norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (Arta) biedri. Tāpat trūkstot objektīvas informācijas, pētījumu, kas palīdzētu veidot ekonomisko nozaru politiku un izvērtēt, vai ēnu ekonomikas apkarošanas plāns alkoholisko dzērienu jomā  strādā.

«Lai ari šogad  valdība nāca klajā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, tas notika tikai gada otrajā pusē un  mums grūti spriest par rezultātiem, jo nozares uzņēmumus neviens nav aicinājis uz dialogu vai informējis par rezultātiem.  Vienīgie fakti ir tie, ka legālu dzērienu realizācijas apjomi šī gada griezumā saglabāja tendenci samazināties,» tā ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers.

Arta uzņēmumi arī vēlētos atzīmēt, ka nesen izskanējušais Veselības ekonomikas centra paziņojums par to, ka alkohola patēriņš pērn samazinājies par 38%, ir  neobjektīvs un «pievilkts aiz matiem»: «Alkohola izraisīto psihožu un mirstības samazināšanas Latvijā ir lielisks rezultāts, taču diez vai to var uzskatīt par objektīvu kritēriju apgalvojumam, ka kopējais patēriņš krities par 38%. Šī situācija apliecina, ka valstī katastrofāli trūkst objektīvu pētījumu un statistikas, kas lieti noderētu arī plānojot turpmāko valsts budžetu».

Tāpat ARTA uzņēmumi pauž viedokli, ka  situācijā, kad pelēkais alkohola tirgus pēc ARTA aplēsēm veido ap 40%, iecere legalizēt alkoholisko dzērienu mājražošanu, bijusi, maigi izsakoties, dīvaina. Arta secina, ka arī šogad alkoholisko dzērienu nozari ietekmējošo lēmumu ekonomiskā ieguvuma analīze valdībā netiek veikta vai arī notiks novēloti, kas attiecīgi arī kavē izvērtēt, vai ēnu ekonomikas apkarošanas plāns alkoholisko dzērienu jomā strādā. Trešais būtiskais notikums, pēc Artas domam, saistīts ar kaimiņvalstī Lietuvā notikušajām diskusijām par iespējamo akcīzes samazinājumu legālajam alkoholam konkurences veicināšanai, kas var ietekmēt arī Latvijas tirgu.