SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu. 

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.   

„Pēdējo mēnešu laikā, it īpaši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, interese tieši no Latvijas un arī ārvalstu uzņēmumiem par SIA Fortes koģenerācijas stacijām ir būtiski pieaugusi, piemēram, uzbūvēto staciju nule kā apmeklējuši uzņēmēji no Spānijas,” uz jautājumu par interesi no potenciālajiem pircējiem atbild A. Zemītis. Viņš gan norāda, ka situācija uzņēmumam ir ļoti labvēlīga, jo visur, kur piedāvā, par to ir interese, tāpēc jautājums ir par to, cik ātri uzņēmums spēs augt — nodrošināt pieaugošu, bet kvalitatīvu ražošanu, jo līdz šim maksimālais apjoms ir bijis līdz 60 iekārtām gadā. 

„Viss, kas saistīts ar metālapstrādi (detaļas)  tiek ražots tepat Latvijā, tāpat kā visa vadības sistēma, bet iekšdedzes dzinēji tiek pasūtīti no Vācijas,” tā A. Zemītis. Viņš norāda, ka pašlaik pasūtītājiem ir jārēķinās, ka pat, veicot pasūtījumu nekavējoties, iekārtu var nākties gaidīt vairākus mēnešus. „Vienlaicīgi varam montāžas procesu veikt vairākām šādām tehnoloģiskajām līnijām, taču jāņem vērā, ka pēdējā mēneša notikumi ir ietekmējuši  komplektējošo detaļu piegāžu ķēdes un arī pašu piegāžu termiņi kļuvuši garāki,” uz jautājumu, kas traucē  paātrināt šo iekārtu ražošanu, atbild A. Zemītis. Uzņēmumā pašlaik strādā 14 inženiertehniskie darbinieki.

Potenciāls izvērsties 

„Koksnes gazifikācijas tehnoloģija nav kaut kas nezināms Latvijai un pasaulei, tomēr izaugsmes iespējas ir daudzās pasaules valstīs,” skaidro Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Viņš norāda, ka pašlaik šī tehnoloģija ir aprobēta un izmēģināta, jo tās ražotājiem jau ir pieredze elektroenerģijas ražošanā. „Tieši tāpēc tehnoloģijai bērnu slimības ir izslimotas,” tā J. Irbe. Viņš šo tehnoloģiju patērētāju segmentā redz energointensīvus uzņēmumus, kam visu gadu ir nepieciešama gan elektroenerģija, gan siltums (vai aukstums), nevis tikai siltums vai elektrība. J. Irbe uzskata, ka šādu tehnoloģiju projektus būs grūti realizēt pilsētās tieši cilvēku attieksmes un saskaņošanas dēļ. „Šāda pozīcija vedina domāt, ka joprojām dzīvojam ilūzijās, ka dabasgāze ir tādās pašas cenās un pieejama tikpat viegli kā agrāk,” norāda J. Irbe. Viņš atzīst, ka Latvijā šķelda ir pietiekamā daudzumā, vienīgais jautājums - vai šo resursu pārāk daudz neeksportējam. „Diskusija starp šķeldas ražotājiem un patērētājiem ir nepieciešama, lai rastu risinājumu, kad priekšrocības būtu vietējiem patērētājiem, tajā pašā laikā mākslīgi neaizliedzot eksportu,” uz jautājumu par vietējo šķeldas ražotāju un pašmāju tās patērētāju attiecībām, atbild J. Irbe.

Koka gāzes iespēja

A. Zemītis atgādina, ka uzņēmuma ražotās tehnoloģijas nodrošina iespējami efektīvāko koksnes izmantošanu, to gazificējot – šķeldu pārveido koksnes gāzē, kura tiek attīrīta un izmantota jau kā gāze (degviela), kuru var izmantot gan iekšdedzes dzinējā, gan arī kā gāzi, piemēram, siltuma ražošanai. „Varam šādu iespēju nodrošināt,” tā uz jautājumu, vai ar  SIA Fortes  iekārtām var dabasgāzi aizstāt ar koka gāzi un attiecīgos moduļus novietot pie siltumapgādes kompleksiem, kuri darbojas ar dabasgāzi, atbild A. Zemītis. Viņš arī atzīst, ka šajās iekārtās iespējams kā energoresursu izmantot ne tikai šķeldu, bet arī notekūdeņu dūņas, salmus u.tml. „Ir milzīgs potenciāls, ko var izmantot kā resursu, tostarp pat atkritumus,” tā A. Zemītis. 

Valsts atbalstīs pašmāju pircējus „Ir patīkami redzēt Latvijā izstrādāto tehnoloģiju, jo tās izstrādātāju prezentētās elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas salīdzinājumā ar pašreizējām tirgū esošajām ir ļoti konkurētspējīgas,” vērtē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis. Viņš kā lielu tehnoloģijas priekšrocību redz automatizāciju un moduļu risinājumu, kā arī faktu, ka tā nerada atkritumus. 

„Latvijas kontekstā liels ieguvums, ka šī tehnoloģija izmanto atjaunojamo resursu šķeldu un uzņēmēji, kuriem tā nepieciešama elektroenerģijas un siltuma ražošanai, šo izejvielu var iegūt jebkurā vietā,” skaidro E. Valantis. Viņš pauda prieku, ka šāda Latvijā izstrādāta tehnoloģija tiek eksportēta uz Japānu, jo labklājība Latvijā ir atkarīga no eksporta. „Pašlaik ir divas atbalsta programmas — centralizētās siltumapgādes sistēmām, kur uzsvars ir tieši uz siltumu, ir apstiprināts finansējums 80 milj. eiro apmērā ražošanas uzņēmumiem, lai īstenotu pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem resursiem,” tā E. Valantis. Viņaprāt, pašlaik būtiskākais ir iepazīstināt Latvijas uzņēmumus ar šo tehnoloģiju, lai viņi varētu pasūtīt attiecīgo tehnoloģiju un pieteikties atbalsta programmās.

Nepalaist garām iespēju

„Šis ir labs pierādījums, ka Latvija var. Tehnoloģija ļauj koksni pārvērst gāzē, tas ir jāizmanto, jo īpaši, ja Latvijā meži aizņem vairāk nekā 52% valsts teritorijas un šķelda ir pašmāju atjaunojamais resurss,” vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, tikai nepieciešama gribēšana un valsts atbalsts kurināmā nomaiņai. Latvijas meža nozare varot nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība līdzīgi tam, kā tas strādā Skandināvijā. „Pašreizējos apstākļos, kad notiek karš Ukrainā, nav laika garām diskusijām un viedokļu, pozīciju slīpēšanai un  saskaņošanai — jāpasūta attiecīgas iekārtas un tās maksimāli ātri jāiedarbina, lai elektrības un siltuma cenas nebūtu kā luksusprecēm, kas raisa bažas par  daudzu cilvēku iespējām apmaksāt šo svarīgo resursu piegādi,” tā M. Liopa.