Lai gan Latvijā priekšlaicīga hipotekārā kredīta atmaksa nav masveidā izplatīta, daļa iedzīvotāju šo iespēju izmanto regulāri, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR. Būtiski lielākā daļa kredītņēmēju jeb vairāk nekā 90 % ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa.
“Pēdējo divu līdz trīs gadu laikā interese par daļēju kredīta samazināšanu ir pieaugusi. Arvien biežāk klienti priekšlaicīgu atmaksu izmanto nevis tikai ikmēneša maksājuma samazināšanai, bet lai saīsinātu kredīta termiņu un mazinātu kopējo procentu slogu,” stāsta bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.
Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.
Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt?
No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus īstermiņa aizdevumus. Tāpēc lēmuma izdevīgums ir atkarīgs gan no alternatīvām līdzekļu izmantošanas vai investēšanas iespējām, gan no kopējās finanšu situācijas,” saka A. Zeiļa.
Vienkāršoti vērtējot, visizdevīgāk kredītu segt pirms termiņa ir situācijās, kad nesamaksāto procentu apjoms būtu lielāks nekā ienesīgums, ko iespējams iegūt, šos pašus līdzekļus ieguldot citur. Taču arī šajā gadījumā svarīgi, lai brīvo līdzekļu izmantošana neradītu sarežģījumus ikdienas budžetā.
“Liela nozīme ir arī tam, kurā aizdevuma posmā tiek veikta pirmstermiņa atmaksa. Ja izvēlēts anuitātes jeb izlīdzinātais atmaksas grafiks, svarīgi pievērst uzmanību tam, kāda ir proporcija starp procentiem un pamatsummu ikmēneša maksājumā. Jo tuvāks kredīta beigu datums, jo mazāka ir bankas procentu daļa, līdz ar to grafika pēdējos gados finansiālais ieguvums no ātrāk segta kredīta būs mazāks nekā termiņa sākumā,” norāda A. Zeiļa.
Indikatīvs piemērs rāda: aizņemoties 95 000 eiro uz 25 gadiem ar kopējo likmi 4,3 %, anuitātes grafika ikmēneša maksājums būs aptuveni 520 eiro. Ja divdesmitajā grafika gadā ap 80 % jeb 416 eiro mēnesī veidos pamatsummas maksājums, bet 20 % — procenti, tad 24. gadā procentu daļa būs tikai aptuveni 6 % jeb 30 eiro. Atmaksājot aizdevumu piecus gadus ātrāk, kad atlikums ir aptuveni 28 015 eiro, ietaupījums procentos būs ap 3214 eiro. Šī ietaupītā summa konkrētajā situācijā būtiski neatšķirtos no piecu gadu peļņas, kādu varētu iegūt kādā no ieguldījumiem ar fiksētu procentu likmi, piemēram, termiņdepozītā.
Eksperts norāda, ka ilgtermiņā inflācija samazina kredīta “reālo vērtību”, jo aizdevums tiek atmaksāts ar naudu, kuras pirktspēja laika gaitā krītas. Tāpēc mērena un prognozējama inflācija parasti nāk par labu ilgtermiņa aizņēmējiem, ja vien būtiski nepaaugstinās Euribor likme. Ilgākā laika posmā šis process, ja tas notiek pakāpeniski, ir salīdzinoši neuzkrītošs. Baltijas valstu, tostarp Latvijas, situācija mājokļu pircējiem, kuri mājokli ar hipotekāro kredītu iegādājās pirms 10 līdz 15 gadiem, kopumā ir bijusi labvēlīga, jo nekustamo īpašumu vērtības pieaugums lielai daļai pircēju vidēji pārsniedzis samaksātos aizdevuma procentus.
Biežākie mīti par hipotēkas ātrāku atmaksu, kas var maksāt dārgi
Eksperts norāda, ka, apsverot hipotekārā kredīta ātrāku atmaksu, iedzīvotāji nereti pieļauj maldīgus pieņēmumus.
Visu brīvo līdzekļu novirzīšana kredīta dzēšanai
Viena no izplatītākajām kļūdām ir atteikšanās no uzkrājumu veidošanas. Ja netiek izveidots drošības spilvens, neparedzētu izdevumu gadījumā var nākties izmantot dārgākus aizdevumus.
Pieņēmums, ka procentu maksājumi vienmēr ir vienādi
Nereti valda uzskats, ka anuitātes grafikā procentu daļa visā kredīta termiņā nemainās, tāpēc nav svarīgi, kad tiek veikta priekšlaicīga atmaksa. Patiesībā lielākā procentu daļa tiek maksāta tieši kredīta sākumā.
Uzskats, ka kredīts vienmēr ir “dārgāks” par ieguldījumiem
Ne vienmēr kredīta procenti pārsniedz iespējamo ienesīgumu no uzkrājumiem vai investīcijām, tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas un tirgus apstākļiem.
Pārliecība, ka krāt mājoklim vienmēr ir izdevīgāk nekā aizņemties
Inflācijas ietekmē var rasties situācija, kurā, krājot vairākus gadus, nekustamā īpašuma cena pieaug tik strauji, ka ar uzkrāto summu iecerēto mājokli vairs nav iespējams iegādāties.
Mīts par negatīvu ietekmi uz nākotnes aizdevumiem
Pastāv uzskats, ka pirms termiņa dzēsts kredīts var apgrūtināt iespējas nākotnē aizņemties. Patiesībā ir pretēji, veiksmīgi atmaksāts kredīts uzlabo kredītvēsturi un ir pozitīvs signāls bankai.
