Nule kā publicētais Global Risks Report 2026 jeb Globālo risku ziņojums šogad iezīmē būtisku tendenci - lai arī īstermiņā uzmanība koncentrējas uz ģeoekonomiku, sabiedrības polarizāciju un drošības jautājumiem, desmitgades skatījumā klimats un vide veido dominējošo risku grupu. Klimata un ekosistēmu nestabilitāte tiek novērtēta kā galvenais faktors, kas ilgtermiņā ietekmēs globālo ekonomiku.

Interesants ir kontrasts starp īstermiņu un ilgtermiņu. Divu gadu griezumā klimata riski aptaujā vairs neatrodas augšgalā, taču tas neliecina par problēmas mazināšanos. Drīzāk par to, ka ģeopolitisko norišu kontekstā drošības un ģeoekonomiskie faktori šobrīd ir nonākuši uzmanības centrā. Ilgākā periodā aptuveni 40% ekspertu vides riskus vērtē kā “vētrainus”, kas nozīmē augstāku iespējamību sistēmiskām katastrofām ar starpnozaru ietekmēm.

Latvija klimatisko procesu ziņā nav izolēta. Ziemeļeiropas reģionam prognozē temperatūras pieaugumu, karstuma viļņu biežumu, intensīvākus nokrišņus un piekrastes eroziju. Tas tieši ietekmē infrastruktūru, ūdens resursus, veselibas sistēmu, energoapgādi un lauksaimniecību. Pieaug arī piegādes ķēžu traucējumu risks, kas nozīmē lielāku nenoteiktību izmaksās un pieejamībā.

Kaut gan ar klimatu saistītie riski jau tiek atzīti kā finansiāli, problēma ir to nepietiekama integrācija stratēģiskā plānošanā. Daļa organizāciju joprojām tos uztver kā fonu vai regulatīvu prasību, nevis kā faktoru, kas var mainīt darbības izmaksas, finansējuma un apdrošināšanas pieejamību, tirgus pieprasījumu vai darbības pārtraukumu risku.

Šī gada ziņojums faktiski norāda uz nepieciešamību pārskatīt risku vadības prakses, īpaši attiecībā uz piegādes ķēdēm, dabas resursiem un infrastruktūras noturību. Klimata riski nav tikai vides jautājums – tie ir ekonomikas un konkurētspējas jautājums. Uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt darbības nepārtrauktību un paredzamību, tie ir jāiekļauj stratēģiskā līmenī, nevis komunikācijas vai ilgtspējas ziņojumu sadaļā.