Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Lielākie ieguvēji būs lielie uzņēmumi un korporācijas - lielveikalu ķēdes, ražotāji, loģistikas centri, kuri ikdienā rada lielu daudzumu atkritumu, kas ir vērā ņemams arguments, lai cīnītos par zemāku atkritumu izvešanas tarifu. Zaudētāji būs vienkāršie iedzīvotāji, kas individuāli rada samērā maz atkritumu, jo īpaši tie, kas dzīvo privātmājās.

Atkritumu apsaimniekotājiem šie klienti ir mazāk interesanti, jo to apkalpošana izmaksā dārgāk un tajā jāiegulda lielāks darbs, jāveido sarežģīta loģistika. Īpaši neizdevīgā situācijā būs tie, kas dzīvo tālu no pilsētas centra, piemēram, Vakarbuļļos, Mangaļsalā, Beberbeķos. Gluži loģiski, ka atkritumu apsaimniekotājiem nav izdevīgi braukt lielus attālumus, lai iztukšotu dažus mazos konteinerus privātmājām, tāpēc pakalpojumu izmaksas būs augstas.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana, tāpat kā citi komunālie pakalpojumi, ir regulēta tirgus nozare, kurā būtiska loma ir piešķirta pašvaldībai. Jau šobrīd atkritumu apsaimniekošanas jomā pastāv izteikta konkurence - līdz šim ir izsniegti vairāki simti atļauju atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai.

Konkurences moments nozarē izpaužas brīdī, kad pašvaldība izsludina atklātu iepirkumu konkursu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas savā starpā sacenšas, piedāvājot labāku tarifu, tai pašā laikā izpildot pašvaldības prasības, tostarp par pakalpojuma kvalitāti, atkritumu šķirošanas nodrošināšanu un pasākumiem vides aizsardzībā.

Tieša tirgus regulācija ir arī mehānisms, kā nodrošināt pakalpojuma pieejamību pilnīgi visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to sociālā statusa, īpašuma veida vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Atceļot šo regulāciju, pastāv liels risks, ka tiks pavērts ceļš neefektīviem, zemākas kvalitātes atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējiem. Pastāv arī varbūtība, ka ne visās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās varēs tikt nodrošināts atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums, jo nebūs komersantu, kas būtu gatavi to veikt atbilstošā kvalitātē un nepieciešamajā kapacitātē.

Taču galvenais iemesls, kādēļ atkritumu apsaimniekošana ir stingri regulēta, ir augstais risks ar neatbilstošām darbībām piesārņot vidi. Uzskatāmākais piemērs ir būvgružu apsaimniekošana - ar apbrīnojamu regularitāti redzam ziņās mežos izgāztus būvgružus. Vai tiešām vēlamies, lai mūsu mežos sāk parādīties arī sadzīves atkritumu kaudzes?

Ir jāuzsver, ka brīvas konkurences apstākļos ikviena uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir peļņas gūšana, un kādā brīdī, lai palielinātu peļņu, var tik pieļautas atkāpes no vides prasībām.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā, nopietni tiks apdraudēta Eiropas Savienības (ES) vides mērķu sasniegšana. Lai piedāvātu zemāku cenu, atkritumu apsaimniekotāji rosinās atkritumu radītājiem atteikties no konteineriem  šķirotiem atkritumiem (papīram, plastmasai, stiklam, bioloģiskiem atkritumiem), kuri tiem ir jāizved bez maksas vai par samazinātu tarifu.

Rezultātā iedzīvotājiem zudīs jau tā trauslā motivācija šķirot atkritumus. Jau 2018. gadā Latvija saņēma Eiropas Komisijas agrīno brīdinājuma ziņojumu par to, ka varam 2020. gadā nesasniegt mērķi - pārstrādāt pusi no radītajiem sadzīves atkritumiem. Nav šaubu, ka, pasliktinoties situācijai galvaspilsētā, kur tiek radīta aptuveni puse Latvijas atkritumu, nopietni tiks apdraudēta ES mērķu sasniegšana arī turpmāk.

Turklāt nav analizēti iemesli zemajiem šķirošanas rādītājiem tieši Rīgas pilsētā, salīdzinot ar pārējo Latviju, - vai tieši līdz 2019.gada rudenim de facto strādājošais brīvais tirgus nav tiešs cēlonis Rīgas nespējai izpildīt atkritumu šķirošanas prasības? Rādītājā, kur tieši Rīgas pilsēta būtiski pasliktina visas Latvijas spēju izpildīt ES direktīvu prasības.

LASUA uzskata, ka likumprojekts nav pietiekami izvērtēts un par to nav notikušas kvalitatīvas  nozaru speciālistu diskusijas. Ņemot vērā grozījumu būtiskumu, tas ir sasteigts, turklāt līdz šim tas nav skatīts saistībā ar valstī un Eiropas Savienības līmenī notiekošajiem procesiem, kas skar atkritumu apsaimniekošanas jomu. Līdz ar to likumprojekts nevar tikt uzskatīts par steidzamu, bet gan tieši pretēji - rūpīgi jāizvērtē katra likumprojekta punkta ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas jomu un tās spēlētājiem.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1996. gada aprīlī un darbojas uz statūtu pamata. Asociācijā šobrīd ir vairāk nekā 50 biedri, kas kopumā aizņem gandrīz 90% no kopējā Latvijas tirgus apjoma. Tās biedri ir profesionāli uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārstrādi, apglabāšanu un rūpniecisko atkritumu izvešanu, kā arī sniedz virkni citu komunālo pakalpojumu.