Lai dzīvojamo ēku apsaimniekošana un steidzami nepieciešamā renovācija Latvijā kļūtu efektīvāka, būtiska loma ir normatīvajam regulējumam par uzkrājumu izmantošanu.

Nozari regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, pārvaldnieka pienākumus, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un atbildību. Tomēr praksē šī regulējuma piemērošana joprojām rada neskaidrības, īpaši attiecībā uz pienākumu sadalījumu starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem.

Jau 2025. gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, stiprinot dzīvokļu īpašnieku kopības lomu, precizējot pārvaldīšanas procesa organizāciju un ieviešot vairākus uzlabojumus, kas vērsti uz pārvaldīšanas nepārtrauktību un lielāku pārskatāmību.Tomēr ar šiem grozījumiem nepietiek, lai pilnībā novērstu praksē esošās neskaidrības. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē un atbildībā būtu skaidri jānodala uzkrājumi – to apmēra un izlietošanas noteikšana kā viens bloks, savukārt pārvaldnieka pakalpojums ar obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām un to izmaksām būtu jādefinē kā pakalpojums. Šādi nošķirot pakalpojumu no kopības mantiskajām interesēm, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tirgus kļūtu caurspīdīgāks un dzīvokļu īpašniekiem saprotamāks.

Nākamais solis būtu vēl skaidrāk noteikt, kas ir pārvaldnieka sniegtais pakalpojums un tā izmaksu struktūra; kas ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi un uzkrājumi; kā šie elementi tiek atspoguļoti maksājumos un pārskatos iedzīvotājiem.Šādas izmaiņas ne tikai mazinātu neskaidrības, bet arī veicinātu konkurenci apsaimniekošanas tirgū. Ja pārvaldnieka pakalpojums būtu skaidri definēts un nodalīts, pakalpojumu sniedzēji vairāk konkurētu ar kvalitāti, efektivitāti un klientu apkalpošanu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka normatīvā regulējuma pilnveide ir cieši saistīta ar iedzīvotāju iesaisti. Arī ēku renovācijā galvenais izaicinājums joprojām ir dzīvokļu īpašnieku attieksme un gatavība pieņemt ilgtermiņa lēmumus. Renovācijas projekti prasa kolektīvu vienošanos, un nereti lēmumu pieņemšanu kavē piesardzība vai nepietiekama izpratne par ieguvumiem.Bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes renovācijas tempi būtiski nepalielināsies. Tāpēc būtiski ir ne tikai turpināt uzlabot normatīvo regulējumu, bet arī veicināt sabiedrības izpratni par kvalitatīvas apsaimniekošanas un renovācijas nozīmi ilgtermiņā.