Vēl ilgāks laika periods nepieciešams vien Čehijas iedzīvotājiem (11 gadi). Savukārt, piemēram, Portugāles iedzīvotājiem šādus iekrājumus nāktos veidot vien 3,8 gadus, bet Beļģijas iedzīvotājiem – četrus gadus. Turklāt jaunu mājokļu vidējās cenas Latvijā (1739 EUR/m2) ievērojami pārsniedz cenas Portugālē (1088 EUR/m2), kā arī ir augstākas nekā Ungārijā (1323 EUR/m2), Polijā (1370 EUR/m2) un Horvātijā (1547 EUR/m2).

Vidēji Eiropas Savienībā nekustamā īpašuma cenas pēdējo trīs gadu laika pieaugušas par 5%, savukārt Latvijā cenas kāpušas divreiz straujāk. Turklāt mājokļu attīstība ir krietni lēnāka nekā citviet Eiropā – tāpat kā pērn Latvijā joprojām ir zemākais pabeigto mājokļu skaits absolūtā izteiksmē (3000 mājokļu).

Eiropas valstu dzīvojamo īpašumu tirgus būtiski atšķiras gan dēļ pirktspējas, gan piedāvājuma-pieprasījuma dinamikas un citiem faktoriem. Latvijas nekustamā īpašuma sektors turpina attīstīties. Ilgtermiņa izaugsmei ir potenciāls, jo banku finansējuma apjoms pret iedzīvotāju ienākumiem Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems, turklāt paredzams, ka vidējie ienākumi tuvākajā laikā turpinās augt 6–7% apmērā katru gadu.

Runājot par situāciju Eiropā kopumā, pirmo reizi Norvēģijas dzīvojamo īpašumu cenas pārsniegušas Apvienotās Karalistes cenas, ar 4043 eiro par kvadrātmetru izceļot Norvēģiju kā dārgāko no pētījumā apskatītajām valstīm. Savukārt dārgākā no pētītajām pilsētām joprojām ir Parīze, cenai par kvadrātmetru sasniedzot pat 12 910 eiro. Interesanti, ka Berlīnē mājokļa īres cenas joprojām ir vienas no zemākajām, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, kaut arī visi atceramies nesenās nekārtības Berlīnē, kur protestētāji cīnījās pret to straujo pieaugumu.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.