Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva. 

Signāls, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā

Izglītības likums ir pieņemts 1998. gadā – sākotnēji tas bija vienkāršs un elastīgs, taču nepilnu trīsdesmit gadu laikā esam to papildinājuši ar daudzām detaļām, gribot detalizēti noregulēt teju ikvienu izglītības nozares niansi. Rezultātā tas kļuvis smagnējs, padarot izaicinošāku arī jaunu izglītības pieeju ieviešanu. Mūsdienīgs un elastīgs regulējums būtu skaidrs signāls gan pedagogiem, gan nozarei kopumā, ka Latvija ir gatava jaunām vēsmām izglītībā. 

Uzticēties skolām un pedagogiem 

Piemēram, “Patnis” pēdējos gados ir ieviesis STEAM izglītības pieeju, lai veicinātu jauniešu radošumu un starpdisciplināras prasmes nākotnei, kā arī gatavojas ieviest “Agora” pieeju, kas balstās atvērtā, skolēnu vadītā mācīšanās procesā, kur skolēni paši izvēlas, ko un kā viņi mācās, bet skolotāji darbojas kā mentori vai kouči. Daudzās izglītības iestādēs ir pedagogi, kuri pārzina inovācijas un dažādas mūsdienīgas mācību pieejas, taču nereti baidās tās īstenot, raizējoties par ietekmi uz eksāmenu rezultātiem. Normatīvajam regulējumam jābūt pietiekami skaidram attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem, vienlaikus atstājot brīvību ceļam, kā līdz tiem nonākt. Tas nozīmē uzticēšanos skolām un pedagogiem kā profesionāļiem, kuri spēj izvēlēties piemērotākos risinājumus saviem skolēniem. Tikai šādā vidē iespējams attīstīt inovatīvu, uz nākotni vērstu izglītības sistēmu, kur jaunas idejas netiek uztvertas kā risks, bet gan kā iespēja uzlabot mācību kvalitāti.

Bērni un vecāki ir atvērti pārmaiņām

Reizēm izskan viedoklis, ka izglītībā šobrīd jau ir pārāk daudz pārmaiņu, taču mums jāatceras, ka dzīvojam laikmetā, kurā pārmaiņas ir vienīgais pastāvīgais elements. Dažādu nozaru uzņēmumi un organizācijas jau ir pieņēmuši jauno pasaules kārtību, tam ir laiks arī izglītībā. Ir laiks paraudzīties uz skolu un izglītības vadību kopumā ar citām acīm. Mūsu skolas pieredze liecina, ka bērni un vecāki ir atvērti pārmaiņām, ja vien viņi uzticas izglītības iestādei un skolotājiem. Izglītībā ir jāveicina eksperimentēšanas un inovāciju kultūra. Nesen konferencē “Nost ar eksāmeniem!”, profesors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka ir jāveicina izkāpšana no rāmjiem pozitīvā veidā, nosaucot to par trakumu, kas ielikts ētiskā rāmī. Jaunas lietas un eksperimenti ir nepieciešami, un mums kopīgiem spēkiem jāveido vide, kurā skolotāji nebaidās to darīt. 

Eksperimenti un inovācijas kā daļa no mūsdienu skolas

Atsaucoties uz bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova teikto, mūsdienu izglītībai ir jābūt eklektiskai, jo mēs katrs esam dažādi. Skolai ir jābūt tādai, lai spētu izglītot dažādus bērnus, lai stiprinātu ģimeņu uzticēšanos gan skolotājiem, gan izglītības iestādes vadībai. Eksperimentiem un inovācijām jākļūst par neatņemamu daļu no mūsdienu skolas. Pieminēšu kādu labu piemēru: valsts finansētā kultūrizglītības programma “Skolas soma” savulaik bija tikai eksperimentāla jeb traka ideja, bet šobrīd tā kļuvusi par stabilu daļu no mācību procesa, ļaujot skolēniem iepazīt kultūras un mākslas norises. Tāpēc jaunam Izglītības likumam jābūt ne tikai tehniskam dokumentam, bet skaidram uzstādījumam, ka Latvija izvēlas uzticēties skolām, pedagogiem un inovācijām. Tam jāveido vide, kurā jaunas idejas var rasties, tikt pārbaudītas un attīstītas bez liekām bailēm kļūdīties, jo tieši šādi rodas ilgtspējīgi risinājumi. Ja vēlamies konkurētspējīgu, radošu un nākotnei gatavu sabiedrību, izglītības sistēmai jābūt tikpat dinamiskai kā pasaulei ap mums – ar drosmi mainīties, spēju pielāgoties un gatavību nepārtraukti attīstīties.