Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100 % uz 50 % no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3 % no visiem darba ņēmējiem. 
Tas dod pamatu diviem svarīgiem secinājumiem. Pirmkārt, ņemot vērā darbinieku trūkumu teju visās nozarēs, ir grūti noticēt, ka nestrādājam vairāk. Visticamāk, virsstundas ne vienmēr tiek uzrādītas un uzņēmumi tās kompensē citādi, piemēram, piešķirot papildu brīvdienu vai izmaksājot nopelnīto “aploksnē”. 

Otrkārt, arguments par būtiskiem ienākumu zaudējumiem nav korekts. Virsstundas nevar būt primārais nodarbinātības veids, ar kuru būtu jārēķinās, plānojot ienākumus. Virsstundu piemaksa ir taisnīga atlīdzība par papildus darbu, nevis regulārs ienākumu avots. Ja darbinieku motivācija strādāt virsstundas samazināsies, uzņēmumi meklēs veidu, kā nodrošināt nepieciešamo darba apjomu. Iecerētie likuma grozījumi papildu bāzes minimumam 50 % apmērā neizslēdz pušu vienošanos par lielāku virsstundu apmaksu.

Iespēja samazināt ēnu ekonomiku

Nesamērīgi augstā virsstundu apmaksas likme rada ēnu ekonomikas risku un ir īpaši izaicinoša mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šis jautājums ir būtisks arī ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka nozares uzņēmumos uzrādītais nostrādāto stundu skaits ir par aptuveni 5 līdz 8 % mazāks nekā Latvijas Restorānu biedrības (LRB) biedriem, kas var liecināt par nepilnīgu darba laika uzskaiti vai virsstundu darbu “pelēkajā zonā”. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītā pāreja uz ilgtspējīgāku modeli – 50 % piemaksu par virsstundām ikdienā un 75 % svētku dienās, veicinātu uzņēmēju vēlmi uzrādīt virsstundas un oficiāli par tām norēķināties ar darbiniekiem. Tā ir iespēja samazināt ēnu ekonomiku un ieguvēji būtu visi, arī darbinieki. Oficiāli uzskaitītas virsstundas nozīmē sociālās garantijas, lielāku pensijas kapitālu un labākas iespējas saņemt finanšu pakalpojumus, piemēram, aizdevumu bankā.

Augstas virsstundu izmaksas kavē algu pieaugumu un konkurētspēju

Tuvojas vasara, kad ēdināšanas nozarē sākas sezona. Augsta virsstundu piemaksa nozīmē lielākas uzņēmēju izmaksas uz lielāku darba apjomu. Arī celt pamatalgu nav izdevīgi, jo automātiski uz pusi pieaug arī virsstundu izmaksas. Veidojas apburtais loks, kas kavē straujāku algu pieaugumu.

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur likumā ir noteikta tik augsta minimālā piemaksa par virsstundām.

Lielākajā daļā valstu tā ir ap 50 % vai tiek definēta elastīgāk. Nereti piemaksas apmērs tiek noteikts koplīgumos vai kompensēts ar papildu atpūtas laiku. Vienlaikus Lietuvā un Igaunijā piemaksas apmērs par virsstundu darbu darbdienās 50 % apmērā ir noteikts jau pirms daudziem gadiem, un šis fakts būtiski samazina mūsu konkurētspēju reģionā. Kāpēc investēt Latvijā, ja to var darīt Lietuvā vai Igaunijā? 

Diskusija par virsstundu piemaksas samazināšanu ne tikai tuvina Latvijas regulējumu Eiropas praksei, bet arī labvēlīga Saeimas lēmuma gadījumā palīdzētu veidot konkurētspējīgāku darba vidi un veicinātu ekonomisko izaugsmi.