Lai gan publiskajā telpā bieži tiek pretstatīti mākoņpakalpojumi un lokālie datu centri, praksē šī izvēle ir daudz niansētāka. To apliecina arī tehnoloģiju uzņēmuma “dots.” organizētā diskusija “Paradīze vai elle: balansējot starp suverenitāti, atbilstību un mākoņtehnoloģiju inovācijām”, kur nozares eksperti diskutēja par datu suverenitāti, mākoņpakalpojumiem un mākslīgā intelekta lomu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā.

Diskusijā tika uzsvērts, ka vienas universālas pieejas sistēmu izmitināšanai un datu glabāšanai nav – katram uzņēmumam jāpieņem individuāls lēmums, izvērtējot uzņēmuma kopējo IT stratēģiju un konkrētā projekta vajadzības un risku profilu. Šī nepieciešamība pēc diferencētas pieejas kļūst īpaši aktuāla laikā, kad mākoņpakalpojumu izmantošana strauji pieaug un paplašina iespējas, kā uzņēmumi strādā ar datiem. 2025. gadā aptuveni vairāk nekā puse jeb 53% Eiropas Savienības uzņēmumu izmantoja maksas mākoņpakalpojumus, un līdzīga izaugsme vērojama arī Latvijā – no 36% 2023. gadā līdz 44% 2025. gadā. Šie dati liecina par to, ka uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoņpakalpojumu sniegtās priekšrocības, vienlaikus apzinoties, ka efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta pieeja.

Mākonī vai datu centrā?

Ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos mainās arī pieeja lēmumu pieņemšanai – jautājums vairs nav par izvēli starp mākoni vai datu centru, bet gan par to, kā visefektīvāk kombinēt dažādus risinājumus konkrētiem biznesa uzdevumiem. Stratēģiska pieeja nozīmē līdzsvarot elastību ar kontroli, pielāgojoties datu veidam, to kritiskajai nozīmei un organizācijas mērķiem.

Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka vienlaikus nodrošināt ātrumu, zemas izmaksas un augstu kvalitāti ir sarežģīti, mūsdienu konkurences tirgū uzņēmumiem ir būtiski efektīvi ieviest un uzturēt IT sistēmas un datus, vienlaikus pielāgojoties nepārtraukti mainīgajām lietotāju prasībām. Tieši šajā kombinācijā slēpjas daudzas “lielo mākoņu” jeb hiperskeileru – Amazon Web Services, Microsoft Azure u.c. - priekšrocības. Tajos ir pieejamas visas jaunākās mākslīgā intelekta iespējas; nepieciešamo servisu var iegūt dažu sekunžu laikā, un, salīdzinot pēc vienādiem kritērijiem, tas parasti nemaksā dārgāk nekā izmitināšana “mazajos mākoņos”.

Tomēr mēs nevaram ignorēt arī patreizējo ģeopolitisko realitāti. Pirms kāda laika Eiropas Savienībā priekšstats, ka datu un sistēmu izmitināšana visās NATO dalībvalstīs (un to balstošais juridiskais ietvars) ir droša alternatīva lielākajai daļai sistēmu, bija valdošais. Šodien tiek plaši diskutēts par attiecībām ar ASV un to ietekmi uz izvietošanas lēmumiem. Bet vai ir garantija, ka pēc nedēļas neparādīsies jauni nosacījumi un ierobežojumi?

Patiesībā šobrīd vienīgais, ko mēs zinām par ģeopolitisko situāciju un no tās izrietošām prasībām, ir tas, ka mēs to nevaram prognozēt un tā ir nestabila.

Izdzīvos – stiprākais, lētākais vai elastīgākais?

Ko tas nozīmē IT sistēmu izvietošanai? To, ka izdzīvos nevis stiprākais vai lētākais, bet tas, kas varēs vislabāk turpināt pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Mēs visi jau esam sākuši aprast ar domu, ka zināšanas un prasmes, profesiju, mēs neiegūstam vairs tikai vienu reizi skolas laikā, bet gan turpinām attīstīt un mainīt visas dzīves laikā. Kaut kādā mērā līdzīgi ir jāizturas arī pret IT sistēmām. To arhitektūra un izvietošana nav akmenī iekalta. Būtiskās sistēmas ir jāspēj mainīt un pārizmitināt to darbības laikā. Kur atrodas Jūsu sistēmas un dati – tas vairs nav vienreiz pieņemams lēmums.

Ja Jūsu uzņēmuma pamatdarbības un iesaistīto sistēmu riska izvērtējums to pamato (ja nevarat atļauties zaudēt konkrēto sistēmu vai datus), Jums tā ir jābūvē tā, lai pēc nepieciešamības varētu pārvietot starp datu centriem un reģioniem. Tas nav vienkārši, tas prasa īpašas zināšanas un nereti – arī kritisku attieksmi pret pārdevēju apgalvojumiem un konkrēto izmitinātāju viltībām.

Lai gan universālas receptes nav, veiksmīgu rezultātu var panākt, integrējot divus būtiskus pamatprincipus. Pirmkārt, izšķiroša nozīme ir partneru izvēlei - ir jāveido sadarbība ar speciālistiem, kuru prioritāte ir klienta stratēģisko mērķu sasniegšana, nevis konkrētu licenču vai mākoņpakalpojumu pārdošana. Otrkārt, balstoties uz šādu uzticamu partnerību, ir precīzi jāapzina esošā situācija un plānotās izmaiņas jāievieš ar risku analīzē balstītu pieeju. Tā kā visu risku pilnīga novēršana nav ekonomiski pamatota, tieši cieša sadarbība ar partneri ļauj atrast optimālo līdzsvaru starp drošību, izmaksām un uzņēmuma vajadzībām.

Izšķiroša ir spēja pielāgoties nenoteiktībai

Rezumējot – ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos nav vienas pareizās atbildes uz jautājumu, kur glabāt datus. Izšķiroša kļūst uzņēmumu spēja pielāgoties, gudri kombinēt risinājumus un pieņemt lēmumus, balstoties uz savām vajadzībām un riska toleranci.

Tomēr pirmais solis ceļā uz drošu arhitektūru nav tehnoloģiju izvēle, bet gan pamatīga iekšējā datu inventarizācija. Pirms lemt par labu mākoņpakalpojumiem vai vietējiem datu centriem, uzņēmumiem ir kritiski jāpārskata savā rīcībā esošie informācijas resursi, lai gūtu skaidru izpratni par to raksturu, apjomu un nozīmīgumu. Tikai pēc šāda audita ir iespējams secīgi un loģiski noteikt, kura vide – mākonis, lokālais serveris vai hibrīda risinājums – būs katram datu veidam vispiemērotākā un drošākā mājvieta.

Tie uzņēmumi, kas saglabās elastību, kritiski izvērtēs tehnoloģiju piedāvājumus un veidos pārvietojamas, ilgtspējīgas IT arhitektūras, būs labāk sagatavoti ne tikai šodienas izaicinājumiem, bet arī nākotnes nenoteiktībai.