Pēdējo nedēļu notikumi Latgalē un secīgi arī šo notikumu “atbalss” Rīgā, kad Latvijas gaisa telpu un kritisko infrastruktūru apdraud droni, ir radījuši sabiedrībā virkni jautājumu, kā arī pārmaiņas Ministru kabineta un Saeimas gaiteņos.
Viens no biežāk dzirdētajiem jautājumiem vēl pat šodien ir – vai Latvija tiešām ir dronu ražošanas lielvalsts, kā to mēdzam uzsvērt gan publiskajā telpā, gan starptautiskajās izstādēs?
Skatoties uz notiekošo, jāsaka, ka tik tiešām sākotnēji šis jautājums liekas pamatots un saprotams. Tas ir radies līdz ar ažiotāžu ap nokritušajiem droniem un pārmaiņām Aizsardzības ministrijas politiskajā vadībā un valdībā. Taču, lai uz to atbildētu argumentēti un godīgi, ir jānodala divi savstarpēji cieši saistīti aspekti. Viens ir industrijas spējas ražot modernus dronus un pretdronu risinājumus. Otrs – vai valsts un drošības institūcijas šos risinājumus izmanto – savlaicīgi iegādājas un integrē operacionālā darbībā. Ražošanas un publisko iepirkumu norise ir divi pilnīgi dažādi procesi. Šiem procesiem pēc labās prakses būtu jāstrādā plecu pie pleca jeb papildinot vienam otru. Realitāte gan ir pavisam cita… Kamēr industrija cenšas atrast dzirdīgas ausis pašmāju tirgū, tikmēr ārvalstu armijas daudz aktīvāk rod labākos risinājumus Latvijā. Secīgi uzdodams jautājums, kādēļ iepērk, integrē un izmanto Latvijā ražotos dronus un pretdronu risinājumus citās valstīs - Ukrainā, Lielbritānijā, Beļģijā un citviet, bet ne mūsu pašu valstī?
Un tieši šeit slēpjas problēmas sakne…
Latvijas drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi jau vairākkārt ir pierādījuši savu tehnoloģisko un inovatīvo kapacitāti. Mūsu uzņēmumi ne tikai spēj ražot dronus un pretdronu sistēmas, bet arī ļoti īsā laikā izstrādāt un ieviest jaunus, mūsdienīgus risinājumus, pielāgojoties kara un drošības vides realitātei. Latvijas uzņēmēji regulāri piedalās lauka testos, starptautiskās konferencēs, semināros un militārajās demonstrācijās, kur atkal un atkal apliecina savu tehnoloģiju efektivitāti.
Latvijā, sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaules mērogā, tiek ražoti virszemes, zemūdens, ūdens un gaisa droni, kā arī pretdronu risinājumi, tostarp viltus signālu un traucējumu radīšanas sistēmas. Turklāt šie risinājumi nav tikai eksperimentālas idejas vai prototipi – tie tiek eksportēti un izmantoti starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem ir noslēgti līgumi gan ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, gan ar citu kontinentu partneriem. Tas ir vērā ņemams apliecinājums industrijas kvalitātei un konkurētspējai. Tieši tādēļ ir īpaši paradoksāli tas, ka situācijā, kad citu valstu armijas aktīvi iepērk un izmanto Latvijā ražotus dronus un pretdronu sistēmas, mūsu pašu valstī šo risinājumu integrācija notiek lēni un nepietiekami. Jā, Latvijā ir noslēgti atsevišķi līgumi par dronu un to sistēmu izstrādi un iegādi. Ir izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs. Ir sperti soļi pareizajā virzienā. Bet - tie ir tikai daži soļi, kopējās distances mērošanai tas ir stipri par maz un tie ir par lēnu. Ar nožēlu jāatzīst, ka, neskatoties uz industrijas un uzņēmumu atvērtību sadarbībai, konsultācijām, demonstrācijām, semināriem, sapulcēm utt., pilnvērtīga un nepārtraukta sadarbība starp industriju un lietotājiem joprojām klibo. Ar abām kājām.
Mūsu pārākumam gaisa telpā izšķiroši ir rast atbildi – ja Latvijas uzņēmumi spēj radīt pasaules līmeņa tehnoloģijas, kādēļ tās savlaicīgi un pietiekamā apjomā netiek izmantotas pašas Latvijas drošības stiprināšanai? Mūsu uzņēmumi piedāvā pretdronu tehnoloģijas, kas tiek testētas uz lauka, turklāt šos testus spēj veiksmīgi izturēt. Tās tiek demonstrētas valsts institūcijām, Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām drošības struktūrām. Turklāt dronu tehnoloģijas arvien tiek pilnveidotas – sekojot līdzi notiekošajam karā, izmantotajām taktikām, tehnoloģijām, pieejām utt. Taču mums līdz galam nezināmu iemeslu dēļ, Latvijā ražotie risinājumi bieži netiek iepirkti tādā apjomā un tempā, kā to prasa drošības situācija. Mums ir jāpiemēro publisko iepirkumu sistēma ārkārtas apstākļiem, jāintegrē jaunās tehnoloģijas aizsardzības spēju doktrīnās un jānodrošina plaša apmācību programma, risinājumu integrācijā, t.sk. civilmilitārās sadarbības ietvaros.
Tikmēr ārvalstīs Latvijas tehnoloģijas tiek augstu novērtētas
Tas, ka ārvalstu armijas aktīvi iepērk un izmanto Latvijā radītus dronus un pretdronu sistēmas, bet Latvijā pašu ražotāji nereti paliek otrajā plānā, diemžēl ir nopietns signāls par nepietiekami izmantotu potenciālu. Vēl jo vairāk – tas ir būtisks reputācijas trieciens līdzšinējai politiskajai pieejai, kur publiskajā telpā tika daudz runāts par dronu industrijas attīstību, bet praksē vietējās tehnoloģijas netika pilnvērtīgi integrētas valsts drošības sistēmā.
Jāsaka, ka pašlaik absolūti nepamatoti tiek diskreditēta Latvijas dronu industrija. Nav situācijas, kurā Latvijā ražots drons nebūtu spējis izpildīt savu uzdevumu vai Latvijā radīts pretdronu risinājums nebūtu nostrādājis atbilstoši izvirzītajām prasībām. Latvijas uzņēmumi savu veiktspēju ir apliecinājuši atkal un atkal. Tāpēc šodienas diskusijās ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Dronu incidenti Latvijā acīmredzami kļuvuši par ērtu instrumentu arī politiskajām manipulācijām un Kremļa dezinformācijai. Redzams, ka šī situācija tiek izmantota politiskās spēlēs un naratīvu veidošanā īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Tas diemžēl novedis arī pie valdības destabilizācijas un aizsardzības ministra demisijas, ko Ministru prezidente pamatoja arī ar novilcinātiem lēmumiem pretdronu tehnoloģiju iegādē.
Taču šis nav laiks politiskām intrigām vai savstarpējai vainas pārlikšanai. Šis ir laiks pragmatiskai un pārdomātai rīcībai
Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja balstīt savu drošību uz pašu uzņēmumu radītām tehnoloģijām. Mums ir zināšanas, inovācijas, ražošanas kapacitāte un eksporta pieredze. Mūsu industrija ražo, pilnveido, inovē un eksportē. Tā kalpo par piemēru citiem un vienlaikus spēj aizsargāt savus risinājumus no plaģiātisma.
Vai Latvija ir dronu ražošanas lielvalsts? Jā, Latvija ir starptautiski atzīta dronu ražošanas līdere. Par to man nav ne mazāko šaubu
Taču ar to vien nepietiek. Valstij, armijai un drošības dienestiem ir jāspēj daudz straujāk pieņemt lēmumus, daudz ciešāk sadarboties ar vietējo industriju un daudz mērķtiecīgāk integrēt Latvijā radītos risinājumus mūsu drošības sistēmā. Latvijas drošība nevar balstīties tikai uz skaļiem saukļiem vai prezentācijām konferencēs. Tai ir jābalstās reālos iepirkumos, partnerībā un tehnoloģiju izmantošanā. Latvija IR starptautiski atzīta dronu ražošanas lielvalsts, par to liecina uzņēmumu un tajos strādājošo speciālistu, kā arī pašu tehnoloģisko risinājumu skaits pretstatā nelielajam iedzīvotāju skaitam. Neatkarīgi no politiskajām spēlēm valstī. Dronu incidents Rēzeknē šo faktu neapgāž, tas tikai vēl spilgtāk izgaismo nepieciešamību beidzot pilnvērtīgi izmantot to potenciālu, kas Latvijai jau šobrīd pieder.
