2025. gadā būvniecības produkcijas apjoms Latvijā pieauga par 9%, nedzīvojamo ēku būvniecībai tika izsniegtas 1 250 būvatļaujas ar kopējo platību 1,687 miljoni kvadrātmetru. No tām būtisku daļu veidoja rūpniecības un noliktavu projekti - 282 būvatļaujas ar kopējo platību 743 tūkstoši kvadrātmetru, tostarp 186 jaunbūves ar 501 tūkstoti kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka runa nav tikai par atsevišķiem projektiem vai īslaicīgu aktivitāti, bet par stabilu pieprasījuma pieaugumu, kas saistīts ar plašākām izmaiņām ekonomikā un uzņēmumu stratēģijās.

No “just-in-time” uz “just-in-case” 

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir pāreja no “just-in-time” uz “just-in-case” pieeju. Ja iepriekš uzņēmumi centās samazināt noliktavu apjomus un paļāvās uz stabilām piegādes ķēdēm, tad šobrīd arvien biežāk tiek veidoti lielāki krājumi, lai mazinātu iespējamo piegādes traucējumu riskus. To veicina globālo piegādes ķēžu svārstības, ģeopolitiskā nenoteiktība, transporta izmaksu kāpums un muitas politikas izmaiņas. Šādos apstākļos noliktava kļūst par stratēģisku aktīvu, kas palīdz nodrošināt biznesa nepārtrauktību. Šī pieeja tieši atspoguļojas arī pieaugošajā būvniecības apjomā šajā segmentā. Arī “BauArt” projektu portfelī arvien lielāku daļu veido tieši ražošanas ēkas un loģistikas objekti. 

Pieaug nepieciešamība pēc specifiskiem inženiertehniskajiem risinājumiem 

Vienlaikus mainās arī pašu ēku raksturs un funkcionalitāte. Lai gan CSP dati liecina par ievērojamu kopējo noliktavu un industriālo objektu platību, praksē arvien biežāk redzams, ka attīstītāji nevis būtiski palielina apbūves laukumu, bet gan fokusējas uz ēku augstumu. Noliktavas kļūst augstākas un tehnoloģiski sarežģītākas, kas ļauj efektīvāk izmantot pieejamo zemi un vienlaikus integrēt modernas uzglabāšanas sistēmas. Šāda pieeja ir cieši saistīta ar automatizācijas attīstību, jo augstplauktu noliktavas un robotizētas sistēmas prasa specifiskus inženiertehniskos risinājumus, kas atšķiras no tradicionālās būvniecības prakses.

Lielāku nozīmi iegūst energoefektivitāte 

Izmaiņas vērojamas arī prasībās attiecībā uz ēku ilgtspēju un ekspluatācijas izmaksām. Ja agrāk galvenais uzsvars tika likts uz būvniecības izmaksām un projekta realizācijas ātrumu, tad šobrīd lielāku nozīmi iegūst arī energoefektivitāte un ilgtermiņa ekonomiskā atdeve. Attīstītāji arvien biežāk integrē saules paneļus, siltumsūkņus un citus energoefektīvus risinājumus, lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas un nodrošinātu atbilstību normatīvajām prasībām. Tas nozīmē, ka būvniecības process kļūst sarežģītāks un jau agrīnās projekta stadijās prasa ciešāku sadarbību starp projektētājiem, inženieriem un tehnoloģiju piegādātājiem. 

Jaunas iespējas un pieaugoša konkurence 

Šīs tendences paver jaunas iespējas Latvijas būvniecības uzņēmumiem, taču vienlaikus paaugstina arī konkurences latiņu. Pieaug pieprasījums ne tikai pēc būvniecības jaudas, bet arī pēc spējas realizēt tehnoloģiski sarežģītus projektus, integrēt dažādas sistēmas un nodrošināt pilna cikla risinājumus. Uzņēmumi, kas spēj piesaistīt atbilstošus partnerus vai attīstīt šādas kompetences paši, iegūst būtisku konkurences priekšrocību.Nozares attīstību būtiski ietekmē arī kopējā ekonomiskā situācija Eiropā. 

Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un mainoties globālajām piegādes ķēdēm, arvien vairāk uzņēmumu apsver vai jau īsteno ražošanas pārcelšanu no Āzijas uz Eiropu. Šajā kontekstā Latvijai ir labas iespējas, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu Baltijas reģionā un piekļuvi Eiropas tirgum. Tas nozīmē ne tikai pieaugošu pieprasījumu pēc noliktavām, bet arī pēc ražošanas ēkām un kombinētiem industriālajiem kompleksiem, kuros vienuviet apvienota ražošana, uzglabāšana un loģistika.  Ņemot vērā visus šos faktorus, ir pamats uzskatīt, ka pieprasījums pēc noliktavu un industriālās būvniecības saglabāsies arī tuvākajos gados. Nozares dati jau šobrīd liecina par stabilu izaugsmi, un nav indikāciju, ka pārmaiņas loģistikā būtu tikai īslaicīga parādība.