Mūsdienu darba tirgū un straujajā dzīves ritmā vairs nav raksturīgi strādāt vienā profesijā vai vienā darbavietā visu mūžu. Karjera kļūst dinamiskāka, un pārmaiņas ir neizbēgamas. Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 90% iedzīvotāju dzīves laikā maina darbu, bieži pat vairākas reizes. Taču vienlaikus tikai trešā daļa jūtas droši par savām iespējām vajadzības gadījumā atrast jaunu darbu.
Tas nozīmē, ka prasme pielāgoties nav pašsaprotama – tā ir jāattīsta mācoties, paplašinot savu redzesloku un apgūstot jaunas prasmes. Tas stiprina pārliecību par sevi un noturību darba tirgū. Tieši tāpēc spēja būt gatavam mācīties jebkurā laikā kļūst par vienu no būtiskākajām dzīves prasmēm.
Mācīšanās kā drošības spilvens darba tirgū
Darba tirgus šodien mainās straujāk nekā jebkad agrāk – tehnoloģiju attīstība, automatizācija un ekonomiskās svārstības nepārtraukti ietekmē pieprasījumu pēc jaunām prasmēm. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumu par darbavietu nākotni, šajā desmitgadē tiks radīti aptuveni 170 miljoni jaunu darbavietu. Pasaules Ekonomikas foruma prognozes arī rāda, ka vairāk nekā puse darba ņēmēju tuvāko gadu laikā saskarsies ar nepieciešamību pilnveidot vai mainīt savas prasmes. Tie, kuri ir gatavi mācīties, spēs šīm pārmaiņām pielāgoties. Tie, kuri nav – riskē palikt ārpus darba tirgus.
Izglītība kā instruments nevienlīdzības mazināšanai
Latvijā ienākumu nevienlīdzība joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. 2024. gadā Gini koeficients Latvijā sasniedza 34,2, kamēr ES vidēji tas bija 29,4 . Tas norāda uz būtisku plaisu starp turīgākajām un nabadzīgākajām sabiedrības grupām – un šo plaisu spilgti ilustrē arī ienākumu atšķirības starp mājsaimniecībām.
Protams, nevienlīdzību ietekmē daudzi faktori, taču viens no spēcīgākajiem instrumentiem tās mazināšanai ilgtermiņā ir kvalitatīva un pieejama izglītība. Un tas attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem. Cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un attīstītākām prasmēm biežāk spēj pielāgoties darba tirgus prasībām, atrast labāk apmaksātu darbu un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Savukārt tiem, kuriem trūkst iespēju vai motivācijas mācīties, risks nonākt zemāku ienākumu slazdā ir būtiski lielāks.
Vēlme mācīties ir, pietrūkst laika
Pozitīvi, ka sabiedrībā pastāv izpratne par mācīšanās nozīmi. 76% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem būtu nepieciešams apgūt jaunas prasmes, un mācīšanās visbiežāk tiek saistīta ar labākām karjeras iespējām vai iespēju mainīt profesiju.
Taču vienlaikus tikai 15% uzskata darba maiņu par vieglu, un tikai 33% ir pilnībā pārliecināti, ka viņu prasmes atbilst tam, ko viņi patiesi vēlas darīt . Galvenais šķērslis mācību uzsākšanai ir laika trūkums – īpaši apvienojot darbu, ģimenes dzīvi un citas saistības. Tas parāda būtisku plaisu: cilvēki saprot, ka mācīties ir svarīgi, bet ne vienmēr zina, kā to izdarīt vai nespēj to ērti iekļaut savā ikdienā.
Tieši tāpēc būtiski ir padarīt mācīšanos pieejamāku un elastīgāku. Viens no risinājumiem ir prasmju pārvaldības platforma STARS, kur vienuviet tiek apkopotas pieaugušajiem pieejamās mācību iespējas, ļaujot tās vieglāk atrast un apvienot ar ikdienas dzīvi.
STARS ir turpinājums jau iepriekš VIAA veiksmīgi īstenotajiem projektiem, kas plašāk pazīstami kā “mācības pieaugušajiem”. Turklāt Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts finansētās iespējas noņem vienu no būtiskiem šķēršļiem – finanšu trūkumu. Atliek tikai pieņemt lēmumu un uzsākt ceļu uz plašākām karjeras iespējām, reģistrējoties platformā STARS un atrodot sev noderīgas mācību programmas.
Mācīšanās – prasme visai dzīvei
Atgriežoties pie Pasaules Ekonomikas foruma prognozēm par darbavietu nākotni, darba devēju pieprasītākās prasmes darba ņēmējiem tuvāko gadu laikā būs saistītas ar augstu digitālo pratību (tehnoloģiskās prasmes ierindojas topa augšgalā). Tiem, kas nejūtas par tām pārliecināti, pieejams plašs mācību saraksts platformā STARS. Arvien lielāku nozīmi prognozēs par laba darbinieka raksturojumu iegūst radošā domāšana un noturība, spēja pielāgoties pārmaiņām, un tiek izcelta arī zinātkāre un vēlme mācīties.
Mēs varam nolasīt tendences, bet nevaram pilnīgi precīzi paredzēt, kā darba tirgus mainīsies nākotnē. Tomēr vienu gan varam teikt droši – spēja mācīties, pielāgoties un būt atvērtam jaunām zināšanām būs izšķiroša.
Mācīšanās nav tikai ceļš uz labāku darbu. Tā ir prasme, kas palīdz saglabāt stabilitāti, paplašina iespējas un ļauj cilvēkam pašam ietekmēt savu nākotni. Un tieši tāpēc būt gatavam mācīties jebkurā laikā ir un būs viena no svarīgākajām dzīves prasmēm.
