Preču cenu pieaugums noslīdēja līdz 1.9% (iepriekš ap 2.5-3%), tikmēr pakalpojumu cenu pieaugums noturējās pie 3%. 

Lielākoties gada inflāciju ir virzījušas pārtikas produktu un dzērienu cenas, kā arī pakalpojumu cenas. Savukārt, nepārtikas preču cenu kāpums ir pierimis un oktobrī ir mazāk barojis inflāciju, galvenokārt degvielas cenu krituma dēļ.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, cenas turpināja strauji kāpt tādiem pārtikas produktiem kā maizei un graudaugiem un gaļas produktiem, it īpaši cūkgaļai. Iepriekš straujais cenu pieaugums svaigiem dārzeņiem, neskaitot kartupeļus, jau būtiski atkāpās septembrī, bet oktobrī apstājās pavisam, tirgū ienākot jaunajām ražām. 

!Mazliet pārsteidzoši, bet cenu pieaugums ir novērojams kartupeļiem un kartupeļu čipsiem. 

Alkoholisko dzērienu un tabakas cenu pieaugums kopš augusta kļūst lēnāks, bet stipro alkoholisko dzērienu cenu kāpums oktobrī ir bijis niecīgs.

Kaut gan ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums vēl joprojām tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, tomēr tas arī ir nedaudz piebremzējis. Lai gan mēs redzam elektrības cenu kāpumu, straujāku komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu ir nedaudz ierobežojis dabasgāzes un cietā kurināmā cenu samazinājums.

Mēneša inflācija oktobrī ir sasniegusi 0.4%, un tās virzītāji ir bijuši nepārtikas un pārtikas preču cenas. Neskatoties uz to, ka Latvijā gada griezumā degvielas cenas oktobrī ir samazinājušās, mēneša dati liecina, ka kopš septembra tās ir augušas, galvenokārt, uz dīzeļdegvielas rēķina.

Pēc Swedbank prognozēm vidējā gada inflācija 2019. gadā būs ap 2.9%, bet nākamgad saglabāsies ap 2.4% - līdzīgi kā šī gada beigās.