No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Stratēģiskā plānošana un izpildes vadība

Spēja sistemātiski plānot gan ikdienas, gan ilgtermiņa uzdevumus, veidot strukturētas rutīnas un noteikt prioritātes, nodrošinot efektīvu laika un resursu izmantošanu. Orientēšanās uz rezultātu un mērķu sasniegšanu, vienlaikus saglabājot elastību mainīgos apstākļos. Iespējams, ar šādām prasmēm nevar lepoties visi uzņēmumu vadītāji, tomēr daudzi vecāki apstiprinās, cik labi pazīstama situācija, kad rīta cēlienā līdz plkst. 8.00 jākoordinē trīs cilvēku komanda, nodrošinot, ka viens bērns ir paēdis, apģērbts, motivēts, atradis labo kurpi un ieradies bērnudārzā kā draudzīgs sabiedrības loceklis, otrs - ar visiem nepieciešamajiem skolas piederumiem, tai skaitā ar izpildītu mājasdarbu, ieradies savā mācību iestādē. Tā ir pilna cikla projektu vadība ar augstu elastības koeficientu, vairākām iesaistītajām pusēm un absolūti nekādu iespēju pārcelt vai mainīt izpildes termiņus.

Procesu koordinēšana un projektu vadība

Pieredze vairākpakāpju procesu pārvaldībā, sākot no ieceres līdz realizācijai. Spēja vienlaikus uzraudzīt dažādu aktivitāšu progresu, fokusēties uz termiņiem un pielāgot darbu izpildi mainīgiem apstākļiem. Kompetence strukturēt darbu posmos, nodrošinot skaidru virzību. Domāju, daudzi piekritīs, ka šādas prasmes noderētu teju ikvienas organizācijas vadītājam. Arī ģimenes loģistika (ikdienas uzdevumi, vizītes, pirkumi un ilgtermiņa aktivitātes) ir projekts ar termiņiem, pienākumu sadalījumu un ārējiem partneriem (piemēram, mediķiem vai piegādātājiem). Teju ikviens vecāks būtībā vada vairākpakāpju ģimenes loģistikas projektu, kas ietver bērna sagatavošanu dārziņam, pirkumu plānošanu, ārsta apmeklējumus un rotaļu grafika saskaņošanu ar laikapstākļiem. Tajā iesaistīti vairāki ārējie piegādātāji (pediatrs, pārtikas veikals, auklīte), mainīgi resursi un bieži – neprognozējami riski (7:30 bērns pamostas ar temperatūru). Darbs ir strukturēts pa posmiem - ar rīta operatīvo sapulci pie putras šķīvja un vakara retrospektīvu vannas istabā. 

Komunikācija, pārrunas un konfliktu risināšana

Spēja uzturēt dialogu, vienoties par tālāko rīcību un savienot atšķirīgus viedokļus, izmantojot pozitīvu ietekmēšanu, skaidru robežu definēšanu, spēju pārvērst konfliktus attīstības iespējās un savstarpējās uzticēšanās veidošanu. Konsekventa un empātiska komunikācija ar ļoti prasīgu, emocionāli intensīvu sadarbības partneri (vecumā līdz 3 gadiem). Arī šīs prasmes ir teju ikviena vecāka ikdiena bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un pēc tam, kad ik rītu notiek sarunas ar mazo sadarbības partneri, kurš nevēlas doties uz savu mācību iestādi, ignorē pārvietošanās grafiku, spontāni maina maršrutu (lec peļķēs), atsakās ievērot ģērbšanās protokolu un izaicina vecāku spēju iekļauties dienas plānā. Kā panākt vienošanos šādās situācijās? Vecāki zinās, ka atslēga ir empātiska komunikācija, konsekventas robežas un situācijas pārfrāzēšana,  piemēram, pastāstot, ka šodien pirmsskolā būs jogas diena ar plastilīnu. Tādejādi konflikts tiek transformēts par sadarbību – ar abpusēji saprotamu mērķi un īstenojamu taktiku.

Attīstības vadība, koučings un mentorings

Spēja attīstīt citu potenciālu, izmantojot jautājumu uzdošanu, piemēru rādīšanu un pozitīvu atgriezenisko saiti. Fokusēšanās uz ilgtermiņa izaugsmi, ne tikai tūlītējiem rezultātiem, kā arī apzināta mācību pieredzes radīšana. Regulāra strukturētu attīstības aktivitāšu vadīšana ar skaidri definētiem mērķiem (piemēram, kustību koordinācija, valodas attīstība, sociālās prasmes). Koučinga un pozitīvās audzināšanas metodes – ar uzskatāmu progresu iknedēļas griezumā. Kā tas izpaužas mūsu, vecāku, ikdienā? Piemēram, ieviest attīstības plānu ar trīs skaidriem mērķiem: ēst ar karoti, iet uz podiņa un paplašināt vārdu krājumu. Strādāt ar piemēru rādīšanu, atkārtojumu un pozitīvu atgriezenisko saiti (“Tu to izdarīji pats – bravo!”). Rezultāts: ēdienreizes bez putras uz grīdas, veiksmīga pāreja no “pamperiem” un pirmās sarunas ar darbības vārdiem. Šādi mērķi tiek sasniegti pakāpeniski, bet ar noturīgu efektu – kā jau ilgtermiņa attīstībā pienākas.

Lēmumu pieņemšana un krīžu vadība

Pieredze ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanā ar ierobežotu informāciju. Spēja saglabāt mieru stresa situācijās, apvienojot intuīciju ar analīzi, un prasme vadīt pārējos caur nenoteiktību ar skaidru rīcības plānu. Bērna kopšana nozīmē, ka regulāri jāpieņem uzreiz īstenojami lēmumi ierobežota laika un augsta emocionālā spiediena apstākļos. Situācijas jāspēj risināt ar fokusētu, līdzsvarotu pieeju, pielietojot tūlītēju risku novērtēšanu un ātru rīcības scenāriju izstrādi. Brīdī, kad pults vairs nedarbojās, baterijas bija pazudušas un pastāv iespēja, ka mazākais ģimenes loceklis tās ir norijis, īsā laikā jāveic riska novērtēšana, jāpiesaista palīdzība pārējo bērnu pieskatīšanai un jāuzsāk komunikācija ar medicīnisko atbalstu. Šādā situācijā visi lēmumi pieņemti īsā laika sprīdī, augsta spiediena apstākļos, saglabājot mieru un skaidru rīcības plānu, lai neradītu paniku pārējiem bērniem. Krīze jāspēj vadīt bez eskalācijas, nodrošinot drošību un pārējo iesaistīto stabilitāti.

Finanšu un resursu pārvaldība

Efektīva budžeta plānošana, izdevumu optimizācija un racionāla resursu pārvaldība. Spēja saglabāt augstu kvalitāti, strādājot ar ierobežotiem līdzekļiem, un rast ilgtspējīgus risinājumus ikdienas vajadzībām. Ģimenes budžeta struktūras vadība, ikdienas un periodisko izdevumu kontrole, pirkumu optimizācija, atbilstoši prioritātēm un izaugsmes mērķiem. Spēja nodrošināt noturīgu līdzsvaru starp nepieciešamībām un ierobežotiem resursiem. Situācijā, kad bērns trīs mēnešu laikā izaug par vairākiem apavu un apģērba izmēriem, nepieciešams pārplānot esošo budžetu bez papildu finansējuma. Jāveic ātru izmaksu pārdali, samazinot mazāk kritiskos izdevumus un fokusējoties uz pamatvajadzībām ar ilgtermiņa atdevi. Papildus jāpārskata jau esošie resursi (piemēram, sezonas preces, lietojamības potenciāls) un jāizveido jauns pirkumu cikls, balstīts uz prognozējamo izaugsmes tempu. Rezultāts - noturīgs līdzsvars starp kvalitāti, aktualitāti un finansiālo disciplīnu.

Pielāgošanās spēja un pārmaiņu vadība

Elastīga domāšana un gatavība mācīties no situācijām. Spēja pielietot pārmaiņu vadības pieejas, kur izmaiņas notiek bez iepriekšējas brīdināšanas sistēmas. Prasme izstrādāt alternatīvas darbības shēmas un fokusēties uz emocionālo līdzsvaru arī mainīgos apstākļos. Neraugoties uz to, ka bērna iecienītākais ēdiens tiek plānots un sagādāts nedēļas apjomā, var gadīties, ka vienā rīta ir paziņojums “man tas vairs negaršo”. Tā vietā, lai reaģētu emocionāli vai uzstātu uz sākotnējo plānu, vecākiem jāpielieto emocionālās inteliģences pieeja: uzklausīšana bez nosodījuma, situācijas normalizēšana un ātra pielāgošanās ar alternatīvu izvēļu piedāvājumu. Tikai tā var saglabāt sadarbību bez kontroles zaudēšanas vai konfrontācijas, un turpināt plānoto dienas ritmu. Noturība un spēja regulēt savu reakciju palīdz pārvaldīt neparedzētas pārmaiņas ar cieņu un līdzsvaru.

Emocionālā inteliģence un psiholoģiskā noturība

Empātija, spēja atpazīt un nosaukt emocijas, pārvaldīt stresa situācijas un veidot drošu emocionālo telpu citiem. Šīs prasmes veido līderības pamatvērtības – uzticību, cilvēcību un uztveres plašumu. Apzināti attīstītas prasmes pašregulācijā, līdzjūtībā un emocionālā atbalsta sniegšanā nodrošina līdzsvarotu vidi, kurā ilgtermiņa attiecības balstās uzticībā un sapratnē, nevis autoritārismā un kontroles mehānismos. Kad bērns konsekventi atsakās gulēt diendusu brīdī, kad vecākam ir paredzēts dienas vienīgais fokusa laiks, ir jāspēj neuztvert šo pretestību kā kaprīzi. Tā vietā var identificēt emociju cēloni, nosaukt sajūtas (esmu panikā) un piedāvāt alternatīvu risinājumu – kopīgu, mierīgu klusuma brīdi. Rezultāts: droša emocionālā telpa, savstarpēja uzticēšanās un dienas ritms, kas tiek saglabāts bez kontroles mehānismiem (un, iespējams, samierināšanās ar nepadarītiem darbiem). Tā ir apzināta izvēle - vadīt situāciju ar empātiju, nevis ar autoritāti – pieeja, kas lieti noder arī profesionālajās attiecībās, kad kolēģi klauvē pie kabineta durvīm tieši brīdī, kad nepieciešams pabeigt svarīgu atskaiti.

Kaut arī Latvijā ir pieņemts teikt bērnu kopšanas atvaļinājums, ir diezgan skaidrs, ka šī “atvaļinājuma” laikā atpūtas ir samērā maz. Ja šo laiku izlemjam likt savā pieredzes aprakstā, tad tas jādara ar augsti paceltu galvu, droši definējot visas prasmes, kas šajā periodā ir apgūtas. Kā redzams – to ir daudz. Iespējams, bērna kopšanas atvaļinājums ir grūtākās apmācības, kādām ir nācies iet cauri un reti kurš darbs korporatīvajā vidē spēj līdzināties vecāka pienākumiem intensitātes un atbildības ziņā.