Kaspars Egliņš, LMT Lietu interneta biznesa vadītājs
Ūdens skaitītāju digitalizācija Latvijā ir sākusies, un tas ir gan tehnoloģiju attīstības jautājums, gan arī liels solis Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanas virzienā. Mums ir jādomā par ūdens resursu efektīvāku izmantošanu, ūdens zudumu un enerģijas patēriņa samazināšanu.
Loģisks solis ir ūdens uzskaites automatizācija, mehāniskos, manuāli nolasāmos ūdens skaitītājus pēc iespējas ātrāk aizstājot ar attālināti nolasāmiem. Iedzīvotājiem tas nozīmē gan lielākas ērtības, jo vairs nebūs jānodod rādījumi, gan lielāku mājokļu drošību, jo samazināsies noplūžu riski. Tas nozīmē arī godīgākus rēķinus, jo vairs nebūs jāmaksā par citu patērēto ūdeni.
Ar ES svētību pret ūdens zudumiem
Eiropas Savienības direktīvās un dokumentos, kas regulē ūdens nozari, parasti tiek uzsvērta ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības nepieciešamība. Eiropas Komisija ne velti pārmet, ka Eiropā kopumā līdz pat 50% ūdens resursu tiek zaudēti noplūdēs no ūdensapgādes infrastruktūras. Ūdens resursu apsaimniekotājiem par prioritāti ir noteikta ūdens resursu efektīva izmantošana, noplūžu samazināšana, caurspīdīguma un patēriņa datu pieejamības nodrošināšana gan lietotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, jaunākā Dzeramā ūdens direktīva paredz, ka patērētājiem jābūt pieejamai skaidrai informācijai par savu patēriņu, savukārt dalībvalstīm jāstrādā pie ūdens zudumu samazināšanas infrastruktūrā, ko visefektīvāk var nodrošināt digitalizējot ūdenssaimniecību – ieviešot attālinātu datu nolasīšanu un nodrošinot automatizētu datu apkopošanu.
Precīza uzskaite – maksā tikai par patērēto
Precīza un reāllaika ūdens patēriņa uzskaite ļauj būtiski samazināt ikmēneša neuzskaitītā ūdens apjomu, kas savukārt nozīmē mazāku nepieciešamību pēc ūdens ieguves, attīrīšanas un transportēšanas – procesiem, kas patērē ievērojamu enerģiju un rada CO₂ emisijas. Automatizēta sistēma palīdz savlaicīgi atklāt noplūdes gan mājokļos, gan infrastruktūras objektos, novēršot resursu izšķērdēšanu un papildu enerģijas patēriņu. Automatizēta datu analītika dod iespēju komunālajiem uzņēmumiem efektīvāk plānot savus resursus, tīklu noslodzi un investīcijas. Tādējādi ūdens uzskaites digitalizācija kļūst par praktisku instrumentu, kas palīdz ne vien optimizēt izmaksas, bet arī reāli samazināt ietekmi uz vidi un virzīties uz ilgtspējīgāku, klimatneitrālu saimniekošanu.
Šajā ziņā pozitīvs piemērs ir elektrības uzskaites digitalizācija – Latvija jau pirms dažiem gadiem kļuva par vienu no līderēm Eiropā, sasniedzot gandrīz 100% viedo skaitītāju pārklājumu. Elektrosaimniecības automatizācija ir pilnībā izskaudusi nepieciešamību katra mēneša beigās manuāli nodot elektrības rādījumus un viedie skaitītāji ir pierādījuši savu pārākumu un efektivitāti pār neuzticamajiem mehāniskajiem skaitītājiem. Lai arī krietni vēlāk, modernizāciju ir uzsācis arī ūdenssaimniecības sektors. Komunālie uzņēmumi pakāpeniski maina kopējos māju komercuzskaites skaitītājus no mehāniskajiem manuāli nolasāmajiem skaitītājiem uz tīklā savienotiem, attālināti nolasāmiem skaitītājiem. Jaunie skaitītāji paši nosūta ne vien ūdens patēriņa informāciju, bet arī var laicīgi signalizēt par dažādiem riskiem – noplūdēm, avārijām, sasalšanas draudiem u.tml.
Aktīva konkurence gan iekārtu, gan risinājumu jomā
Ūdens uzskaites digitalizācija nav tikai mehānisko skaitītāju aizstāšana ar attālināti nolasāmajiem. Tā ir visas sistēmas modernizācija – gan jaunu mēriekārtu un attālinātās nolasīšanas risinājumu ieviešana, gan arī jaunu datu apkopošanas un apstrādes platformu ieviešana. Šāda kompleksa pieeja ļauj ne tikai iegūt precīzus datus, bet arī laikus reaģēt uz noplūdēm un avārijām, tādējādi būtiski optimizējot saimnieciskos resursus. Iedzīvotājiem tas nozīmē gan lielāku drošību, gan pārliecību, ka turpmāk būs jāmaksā tikai par paša patērēto ūdeni. Ir pieejami dažādi risinājumi, gan paši modernākie ultraskaņas skaitītāji, gan arī hibrīdrisinājumi, kas ļauj esošos mehāniskos skaitītājus aprīkot ar speciālām nolasīšanas iekārtām. To funkcionalitāte gan pārsvarā ir ierobežotāka – tie varēs attālināti nolasīt skaitītāja rādījumus, taču būs ierobežotāki viedo funkciju ziņā un visdrīzāk nespēs ziņot par noplūdēm, sasalšanu un citiem ūdens riskiem. Tirgū jau šobrīd pastāv aktīva konkurence gan digitālo ūdens uzskaites ierīču, gan arī datu apkopošanas un apstrādes platformu jomā. Mēriekārtu ziņā Latvijas tirgū ir pieejams plašs un līdzvērtīgs skaitītāju piedāvājums, tostarp kā populārākās var minēt Kamstrup, Axioma, Zenner, Pietro Fiorentini, Sagemcom Siconia ierīces. Daudzveidīgs piedāvājums ir arī automātisko datu nolasīšanas platformu risinājumu jomā. Ir iespējams izvēlēties gan mobilo sakaru operatoru piedāvātos NB-IoT risinājumus, LoRa/Wmbus nolasītājus vai PULSE nolasīšanas iekārtas. Plašs piedāvājums ir arī lietu interneta (IoT) platformu ziņā, sākot no ārzemju platformām – Kamstrup Ready, beidzot ar vietējām izstrādēm – LMT, Metbox, Energodati.lv, smartliving.lv u.c.
Pilns serviss bez galvassāpēm
Dažādas pieejas Latvijā ir novērojamas pat datu pārvaldības tīkla izvēles jomā. Vairākums uzņēmumu ērtības dēļ priekšroku dod jau gataviem tīkla risinājumiem, tomēr ir arī izņēmuma gadījumi, piemēram, Ventspils, kur ir nolemts par labu pašu organizētam un uzturētam datu pārraides tīklam, pašiem uzturot 18 bāzes stacijas.Tomēr investēt savās bāzes stacijās un uzturēt savu datu pārraides tīklu – tas prasa lielus ieguldījumus un atbildību, tāpēc, piemēram, Bauska, Liepāja un Valmiera ūdensskaitītāju sistēmas modernizācijas jomā jau ir izvēlējušās sadarboties ar LMT.Galvenās pilna servisa priekšrocības ir “atbrīvoties” no potenciāliem riskiem un galvassāpēm, ar ko var saskarties ikviens uzņēmums, kas veido savu sistēmu pilnīgi no nulles. Visu ūdens uzskaites datu nolasīšana un to integrācija grāmatvedības sistēmās prasa spēju apstrādāt un analizēt ārkārtīgi lielu datu apjomu, kas ir liels izaicinājums arī no datu drošības viedokļa.
