Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.
Jābūt ātrākiem
Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.
Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.
Arī individuālā līmenī situācija neiepriecina. Pamata digitālās prasmes ir tikai 45 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 56 %. Vēl satraucošāks ir fakts, ka šajā jomā nav vērojama izaugsme – drīzāk pat regress. Tas norāda, ka sabiedrība kopumā nespēj turēt līdzi tehnoloģiskā progresa tempam. Latvijā ir arī viszemākais IKT speciālistu īpatsvars Baltijas reģionā, kas ilgtermiņā nopietni ierobežo mūsu digitālās transformācijas iespējas.
Liela piesardzība pret aizņemšanos
Nenoliedzami tehnoloģiju ieviešana prasa investīcijas un ne vienmēr pašam uzņēmumam šādi līdzekļi uzreiz ir pieejami. Vienlaikus Latvijas uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi, kad runa ir par aizņēmumiem, pat ja biznesam pēc tehnoloģiju ieviešanas ir paredzams augsts izaugsmes potenciāls. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmumu kredītportfelis komercbankās auga tikai par 2,8 %, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem reģionā.
Nereti pat uzņēmumi ar inovatīviem un eksportspējīgiem produktiem izvairās no kredītu izmantošanas, tādējādi apzināti palēninot savu attīstību. Aiz šīs piesardzības nereti slēpjas slikta pieredze ar iepriekšējiem projektiem, nepilnīga izpratne par finansēšanas iespējām vai vienkārši nevēlēšanās uzņemties papildu riskus. Taču tieši finansējums ir tas, kas var ļaut “pārlēkt grāvim”, kur citādi būtu jābūvē tilts gadiem ilgi.
Banku neieinteresētība un augstās likmes
Arī Latvijas komercbanku kredītpolitika joprojām ir salīdzinoši piesardzīga – īpaši reģionos. Kā norāda Finanšu nozares asociācija, bankas galvenokārt koncentrējas uz lielajiem klientiem ar skaidru kredītvēsturi un stabilu bilanci, taču Latvijas ekonomikas pamatu veido mazie un vidējie uzņēmumi. Arī Latvijas Banka norāda, ka uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu un procentu likmes ir augstas.
Tomēr šobrīd jau ir vērojama neliela pozitīva tendence – banku konkurence par tā sauktajiem potenciāli “labajiem projektiem” pieaug. Tas dod cerību, ka uzņēmumi ar skaidriem mērķiem, pārliecinošu biznesa plānu un attīstības redzējumu spēs vienkāršāk un lētāk iegūt nepieciešamo finansējumu turpmākai izaugsmei.
Vadītājam ir jābūt atvērtam inovācijām
Tieši uzņēmuma vadītāji ir galvenie virzītājspēki inovācijām. Ja vadītājs baidīsies no pārmaiņām un vēlēsies iet vienkāršāko un ierasto ceļu, tad konkurētspējas samazināšanās ir neizbēgama. Diemžēl ne visiem vadītājiem ir nepieciešamās zināšanas, lai novērtētu tehnoloģiju lomu biznesa attīstībā. Inovāciju ieviešana prasa gan drosmi, gan stratēģisku domāšanu – nevis tikai resursus.Vadītāja lēmums uzņemties risku, ieviest digitālos risinājumus, pārkārtot procesus ir ļoti būtisks. Latvijā joprojām liela daļa MVU vadītāju darbojas pēc inerces, nevis ar skatu nākotnē. Šādu domāšanas maiņu var veicināt gan mentoringa programmas, gan praktiska pieredze starptautiskā vidē vai arī to starptautisko uzņēmumu apmeklēšana, kas bāzēti Latvijā. Pieredzes apmaiņa var iedrošināt spert nākamo soli attīstības virzienā.
Likumdošanas izaicinājumi
Latvijā un arī visā ES bieži saskaramies ar to, ka regulējums neiet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Īpaši tas jūtams, strādājot ar mākslīgo intelektu, datu apstrādi vai automatizāciju. Normatīvais regulējums bieži vien nav pielāgots realitātei – tas tiek interpretēts pārāk birokrātiski.
Normatīvos aktus raksta ar pieņēmumu par “sliktāko scenāriju”, cenšoties paredzēt katru gadījumu. Tas rada vidi, kur uzņēmējam vieglāk ir nedarīt nekā darīt. Šādu pieeju nepieciešams mainīt, uzsverot līdzatbildību un savstarpēju uzticēšanos.
Kompetenču plaisa starp Rīgu un reģioniem
Tehnoloģiskā domāšana un inovāciju ieviešana Latvijā diemžēl joprojām ir ļoti koncentrēta Rīgā. Reģionos kompetentu vadītāju un IT speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā 68 % no IKT nozarē nodarbinātajiem strādāja Rīgā un Pierīgā.
Lai mazinātu šo plaisu, jāinvestē piekļuvē zināšanām, piemēram, digitālās mācību platformās, reģionālajos inovāciju centros, kā arī uzlabojot vispārējo izglītības sistēmu, kas ļautu skolēniem un pieaugušajiem vienlīdz piekļūt modernām prasmēm neatkarīgi no dzīvesvietas.
Nepieciešama lielāka drosme un mērķtiecība
Lai valsts, uzņēmumi un sabiedrība spētu saskaņoti un dinamiski virzīties līdzi tehnoloģiju attīstības tempam, ir nepieciešama kopīga iesaiste un drosme spert soli pretim pārmaiņām. Uzņēmējiem jāiesaistās aktīvāk – ne vien sava uzņēmuma robežās, bet arī valsts pārvaldes procesos, piemēram, konsultējot politikas veidotājus un sniedzot praktisku skatījumu par nozares vajadzībām. Vienlaikus valsts ir vairāk jāieklausās uzņēmējos – veidojot normatīvo regulējumu, kas balstīts reālajā uzņēmējdarbības vidē, nevis teorētiskās konstrukcijās.
Lai valsts pakalpojumi kļūtu patiesi noderīgi, to dizainam un funkcionalitātei jābūt vienkāršai, saprotamai un lietotājam ērtai. Mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumi, piemēram, viedās klientu apkalpošanas sistēmās, var būtiski uzlabot pakalpojumu pieejamību – dažās sekundēs, nevis dienās vai mēnešos.
Taču galvenais nosacījums ir personiskā apņēmība. Mums katram – neatkarīgi no nozares vai amata ir jābūt gataviem mācīties, pielāgoties un uzņemties atbildību par savu attīstību. Pārmaiņas reti kad ir ērtas vai vieglas, bet tikai tās ļauj virzīties uz priekšu. Ir nepieciešama drosme domāt citādi un rīkoties, lai uzņēmējdarbība, valsts un mēs kā indivīdi attīstītos vienā tempā un daudz neatpaliktu no tehnoloģiskā progresa.
