Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā. 

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Otrkārt, lai gan Venecuēlai ir milzīgas naftas rezerves, valsts naftas infrastruktūra ir novecojusi un prasa būtiskas investīcijas, īpaši smagās naftas ieguvē. Pat ja ASV uz-ņēmumi iesaistīsies, Venecuēlas nafta globālajos tirgos nonāks tikai pēc vairākiem gadiem, kad infrastruktūra būs atjaunota. Tāpēc tuvākajā laikā globālā naftas tirgus situācija būtiski nemainīsies. 

Kas sagaida Latviju?

Tikmēr degvielas cenas Latvijā tuvākajā laikā saglabāsies relatīvi zemas, pateicoties salīdzinoši lētai naftai pasaules tirgos. Naftas cena visticamāk jau ir sasniegusi savu zemāko punktu, tādēļ šogad, pieaugot globālo cenu riskam, vidējā degvielas cena Latvijā, visticamāk, būs augstāka nekā pērn, papildus ņemot vērā akcīzes palielinā-jumu degvielai ar šī gada 1. janvāri. 

Eirozona un Latvija, visticamāk, būtisku tūlītēju ietekmi neizjutīs. Mūsu reģionā galē-jās degvielas cenas galvenokārt nosaka globālās naftas cenas, kas var saglabāties salīdzinoši zemas, ja ASV naftas pārstrādes uzņēmumi Meksikas līča reģionā inves-tēs un pakāpeniski atjaunos Venecuēlas naftas infrastruktūru.

Lielākā ieguvēja būs ASV, zaudētāji – Ķīna un Krievija

Nav nejaušība, ka smagā nafta veido apmēram 60 % no visa ASV naftas importa. Smagā nafta tiek izmantota dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas ražošanā, tāpēc piekļuve Venecuēlas lielajām smagās naftas rezervēm ASV sniegtu iespēju ne tikai efektīvāk kontrolēt degvielas cenas iekšējā tirgū, bet arī iegūt konkurences priekšrocības noteiktos degvielas produktu eksporta tirgos.

Tikmēr lielākie zaudētāji, visticamāk, būs Ķīna un Krievija. Venecuēla ir svarīgs smagās naftas izejvielu piegādātājs Ķīnas naftas pārstrādes uzņēmumiem, tādēļ šo plūsmu nākotne arvien vairāk būs atkarīga no Pekinas attiecībām ar ASV administrāciju. Spiedienu izjutīs arī Krievija – ilgtermiņā ASV radīs lielāku konkurences spiedienu dažādos energoresursu eksporta tirgos, īpaši dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas segmentos.

Ģeopolitiskais satricinājumi kaitē pasaules ekonomikai

Jāpiemin, ka šādas militāras operācijas vai negaidītas varas maiņas parasti palielina nenoteiktību globālajā ekonomikā. Investori un uzņēmēji šādos brīžos kļūst piesardzīgāki, samazinās patēriņš, tirgos pieaug svārstības. Šāda militārā rīcība kopumā pasliktina iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu. 

Nenoteiktība liek kapitālam plūst uz drošākiem aktīviem, kas tradicionāli tiek uzskatīti par “patvērumu” krīzes laikā, piemēram, dārgmetāliem. Vērojams, ka kopš pirmdienas atkal pieaugušas zelta cenas. Līdzīgi pieaug interese par alternatīviem aktīviem, piemēram, kriptovalūtām, lai gan to reakcija, kā ierasts, ir svārstīgāka. Tas apliecina, ka nenoteiktība vienlaikus rada gan riskus, gan iespējas tiem, kas meklē drošību vai alternatīvu peļņu.