Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Savukārt situācija preču nozarēs ir samērā laba, statistiķi vēstī, ka to pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 3,8%. Jau ar lielu ticamību var runāt par vēl vienu veiksmīgu gadu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā gan ir iespējams apjomu kritums. Savukārt rūpniecības sniegums globālās krīzes laikā ir drīzāk patīkams pārsteigums. Turklāt jaunākajos pieejamajos (jūlija) noskaņojuma datos Latvijas rūpnieki jau sagaida, ka ražošana tuvāko mēnešu gaitā pieaugs.

https://www.db.lv/zinas/uznemeju-noskanojums-turpina-uzlaboties-497842

Jau ir skaidrs, ka Baltijas valstu starpā šogad mazākais IKP kritums būs Lietuvā, par ko kaimiņvalsts var pateikties gan paveiktajam investīciju piesaistē, gan veiksmei. Dziļākā krīze varētu būt Igaunijā, kuras ekonomikā vislielāko lomu spēlē tūrisms un kuras rūpniecība ir cietusi vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Domājams, ka Latvijas IKP šogad samazināsies apmēram par 5,5%. Tā ir apmēram puse no krituma, ko varēja ticami sagaidīt marta beigās, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju. Tā joprojām ir SVF prognoze par eirozonas vidējo rādītāju šogad. Kopš lielāko baiļu brīža ir strauji uzlabojies priekšstats par rūpniecību un tirdzniecību šogad. 

Transporta nozarē turpretim attīstās sliktākais scenārijs. Tranzītā ir dziļš sasalums bez cerībām uz strauju atgūšanos, savukārt aviācijā ir cerības uz gaišu nākotni, bet līdz tai vēl ir jānodzīvo. Tirdzniecībā tuvākās nākotnes izredzes ir pat ļoti labas. Celtniecībā šis gads būs sarežģīts, bet nākamie "draud" būt izcili, tai skaitā ar visiem no tā izrietošajiem sarežģījumiem. Būs ieguldījumi iepriekšējā un nākamā "regulārā" ES budžeta ietvaros, būs Eiropas granti koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, būs "Rail Baltica".

Provizoriskais vērtējums par visas Eiropas Savienības IKP izmaiņām 2. ceturksnī ir kritums par 14,4%. Signāli par tuvāko nākotni ir pretrunīgi. Biznesa noskaņojuma indekss (PMI) rāda spēcīgas atgūšanās turpināšanos, bet patērētāju noskaņojums jau atkal sāk signalizēt piesardzību. Eirozonas provizoriskais PMI indekss jūlijā kāpa no 48,5 līdz 54,8. Tātad mēneša laikā veica ceļu no līmeņa, kas indicē mērenu lejupslīdi līdz diezgan spēcīgai izaugsmei. Salīdzinājumam – ja 50 punkti ir robeža starp izaugsmi un stagnāciju, tad 60 punkti raksturo ļoti lielu optimismu, šis līmenis tiek pārsniegts ļoti reti.

Taču šobrīd šis indekss ir ļoti grūti interpretējams. Tam vajadzētu norādīt izmaiņas pēdējā mēneša laikā. Jūnijā tas vēl bija recesijas zonā, taču nav šaubu, ka tobrīd eirozonas ekonomika mēneša griezumā jau auga. Svārstības ir tik straujas, ka cilvēku galvās rodas putra, viņiem ir sajukuši atskaites punkti.

Uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma kopējais ESI indekss jūlijā Latvijā bija 87,6 punkti. Salīdzinājumam – vēsturiski vidējais līmenis ir 100 punkti, vēsturiskais minimums 61,9, bet koronavīrusa krīzes minimums aprīlī bija 77,7 punkti. Stipri atšķirīgi ir rezultāti nozarēs. Rūpniecības noskaņojuma indekss bija 4 punkti zem vēsturiski vidējā, pakalpojumu 28,4 punkti, patērētāju 11,4 punkti, mazumtirdzniecības 10,5 punkti, bet celtniecības noskaņojums bija 6,1 punkts zem vidējā. Tas varētu šķist dīvaini, zinot, ka eksporta tirgi, kur aiziet ap ¾ rūpniecības produktu, ir cietuši smagāk nekā Latvijas ekonomika. Taču šoreiz mums ir veicies ar eksporta produktu struktūru – pārtikas un koksnes produktus joprojām pērk diezgan labi.

Ir bieži atkārtots, ka lielie satricinājumi un ES atbalsta pakete ir veids, kā pārstartēt Latvijas ekonomiku jaunā līmenī, tam var piekrist. Turklāt epidēmija arī ir paātrinājusi jau notiekošās strukturālās pārmaiņas ekonomikā. Pakalpojumu eksporta struktūra nākamgad būs ļoti atšķirīga no 2019. gada, transporta daļa būs mazāka, bet programmēšanas un biznesa pakalpojumu daļa – lielāka. Turklāt ir jāskatās tālāk par dalījumu starp lielajām nozarēm un eksporta preču kategorijām. "Luminor" pētījums par eksporta nozaru radīto ienākumu dinamiku 2014. - 2019. gadā rāda, ka, piemēram, kokapstrādes nozarē palešu un iepakojuma ražošanas sektorā algu fonds audzis par 179%, būvgaldniecībā par 105%, bet zāģmateriālu ražošanā par 60%. Tātad straujāk aug sektori, kas rada lielākus ienākumus no viena koksnes kubikmetra.