Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists
Saskaņā
ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP
gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks
nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP
izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par
pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.
Turklāt, kā norāda
paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte
sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.
Ar
ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret
iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt
skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks,
pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.
Ir
likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija
ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk
ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir
pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša
redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru
sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas
tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži
kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas –
jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt
situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa
ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.
Savukārt
situācija preču nozarēs ir samērā laba, statistiķi vēstī, ka
to pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 3,8%. Jau
ar lielu ticamību var runāt par vēl vienu veiksmīgu gadu
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā gan ir iespējams apjomu
kritums. Savukārt rūpniecības sniegums globālās krīzes laikā
ir drīzāk patīkams pārsteigums. Turklāt jaunākajos pieejamajos
(jūlija) noskaņojuma datos Latvijas rūpnieki jau sagaida, ka
ražošana tuvāko mēnešu gaitā pieaugs.
https://www.db.lv/zinas/uznemeju-noskanojums-turpina-uzlaboties-497842
Jau
ir skaidrs, ka Baltijas valstu starpā šogad mazākais IKP kritums
būs Lietuvā, par ko kaimiņvalsts var pateikties gan paveiktajam
investīciju piesaistē, gan veiksmei. Dziļākā krīze varētu būt
Igaunijā, kuras ekonomikā vislielāko lomu spēlē tūrisms un
kuras rūpniecība ir cietusi vairāk nekā pārējās Baltijas
valstīs. Domājams, ka Latvijas IKP šogad samazināsies apmēram
par 5,5%. Tā ir apmēram puse no krituma, ko varēja ticami sagaidīt
marta beigās, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju. Tā
joprojām ir SVF prognoze par eirozonas vidējo rādītāju šogad.
Kopš lielāko baiļu brīža ir strauji uzlabojies priekšstats par
rūpniecību un tirdzniecību šogad.
Transporta nozarē turpretim
attīstās sliktākais scenārijs. Tranzītā ir dziļš sasalums bez
cerībām uz strauju atgūšanos, savukārt aviācijā ir cerības uz
gaišu nākotni, bet līdz tai vēl ir jānodzīvo. Tirdzniecībā
tuvākās nākotnes izredzes ir pat ļoti labas. Celtniecībā šis gads būs
sarežģīts, bet nākamie "draud" būt izcili, tai skaitā ar
visiem no tā izrietošajiem sarežģījumiem. Būs ieguldījumi
iepriekšējā un nākamā "regulārā" ES budžeta ietvaros, būs
Eiropas granti koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, būs "Rail Baltica".
Provizoriskais
vērtējums par visas Eiropas Savienības IKP izmaiņām 2. ceturksnī
ir kritums par 14,4%. Signāli par tuvāko nākotni ir pretrunīgi.
Biznesa noskaņojuma indekss (PMI) rāda spēcīgas atgūšanās
turpināšanos, bet patērētāju noskaņojums jau atkal sāk
signalizēt piesardzību. Eirozonas provizoriskais PMI indekss jūlijā
kāpa no 48,5 līdz 54,8. Tātad mēneša laikā veica ceļu no
līmeņa, kas indicē mērenu lejupslīdi līdz diezgan spēcīgai
izaugsmei. Salīdzinājumam – ja 50 punkti ir robeža starp
izaugsmi un stagnāciju, tad 60 punkti raksturo ļoti lielu
optimismu, šis līmenis tiek pārsniegts ļoti reti.
Taču
šobrīd šis indekss ir ļoti grūti interpretējams. Tam vajadzētu
norādīt izmaiņas pēdējā mēneša laikā. Jūnijā tas vēl bija
recesijas zonā, taču nav šaubu, ka tobrīd eirozonas ekonomika
mēneša griezumā jau auga. Svārstības ir tik straujas, ka cilvēku
galvās rodas putra, viņiem ir sajukuši atskaites punkti.
Uzņēmumu
un patērētāju noskaņojuma kopējais ESI indekss jūlijā Latvijā
bija 87,6 punkti. Salīdzinājumam – vēsturiski vidējais līmenis
ir 100 punkti, vēsturiskais minimums 61,9, bet koronavīrusa krīzes
minimums aprīlī bija 77,7 punkti. Stipri atšķirīgi ir rezultāti
nozarēs. Rūpniecības noskaņojuma indekss bija 4 punkti zem
vēsturiski vidējā, pakalpojumu 28,4 punkti, patērētāju 11,4
punkti, mazumtirdzniecības 10,5 punkti, bet celtniecības
noskaņojums bija 6,1 punkts zem vidējā. Tas varētu šķist
dīvaini, zinot, ka eksporta tirgi, kur aiziet ap ¾ rūpniecības
produktu, ir cietuši smagāk nekā Latvijas ekonomika. Taču šoreiz
mums ir veicies ar eksporta produktu struktūru – pārtikas un
koksnes produktus joprojām pērk diezgan labi.
Ir
bieži atkārtots, ka lielie satricinājumi un ES atbalsta pakete ir
veids, kā pārstartēt Latvijas ekonomiku jaunā līmenī, tam var
piekrist. Turklāt epidēmija arī ir paātrinājusi jau notiekošās
strukturālās pārmaiņas ekonomikā. Pakalpojumu eksporta struktūra
nākamgad būs ļoti atšķirīga no 2019. gada, transporta daļa būs
mazāka, bet programmēšanas un biznesa pakalpojumu daļa –
lielāka. Turklāt ir jāskatās tālāk par dalījumu starp lielajām
nozarēm un eksporta preču kategorijām. "Luminor" pētījums
par eksporta nozaru radīto ienākumu dinamiku 2014. - 2019. gadā
rāda, ka, piemēram, kokapstrādes nozarē palešu un iepakojuma
ražošanas sektorā algu fonds audzis par 179%, būvgaldniecībā
par 105%, bet zāģmateriālu ražošanā par 60%. Tātad straujāk
aug sektori, kas rada lielākus ienākumus no viena koksnes
kubikmetra.