Izvērtējot vairāk nekā 40 pašvaldības, KNAB secinājis, ka lielākā daļa aptaujāto pašvaldību noteikušas kārtību, kādā darbinieki un amatpersonas rīkojas ar dienesta transportlīdzekļiem un datortehniku, tomēr vairākas pašvaldības aizvien pieļauj atsevišķām amatpersonām un darbiniekiem izmantot transportlīdzekļus personīgajām vajadzībām.

Birojs atzīmē, ka tas ir vērtējams kā likuma pārkāpums un pašvaldībām nepieciešams to novērst, DB informē KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.

KNAB arī konstatējis, ka pašvaldības nereti pārāk plaši interpretē likuma normas, kas nosaka, ka dienesta transportlīdzekli braucieniem no darbavietas uz dzīvesvietu var izmantot darbinieks, kam ir nepieciešams jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Tā, piemēram, kāda pašvaldība nepieciešamību glabāt dienesta automašīnu kāda darbinieka dzīvesvietā pamato ar dalību sanāksmēs Rīgā.

Lai novērstu pašvaldības mantas izšķērdēšanu, KNAB arī izstrādājis vairākas rekomendācijas, tai skaitā, ka pašvaldībām jānosaka aizliegums izmantot dienesta transportu personīgām vajadzībām un jāizstrādā skaidrs kontroles mehānisms par rīcību ar pašvaldības finansēm un mantu.

KNAB pārbaudes liecina arī par iespējamiem riskiem, ka personīgām vajadzībām var tikt izmantotas arī pašvaldības institūciju telpas dažādu blakus darbu veikšanai, apmeklētāju pieņemšanai vai dažādu pasākumu organizēšanai.

Piemēram, pārbaudes ietvaros birojs atklājis, ka kādas pašvaldības amatpersona izmantojusi pašvaldības telpas, lai pieņemtu apmeklētājus cita ieņemamā amata ietvaros.

Lai apzinātu situāciju pašvaldībās, kopumā KNAB veicis 75 pašvaldību pašnovērtējuma aptauju par iekšējo kontroli, un apkopotie aptaujas rezultāti liecina, ka kārtība par rīcību ar mantu ir noteikta 72% pašvaldību, savukārt 28% pašvaldību šāda kārtība ir izstrādāta tikai daļēji vai nav noteikta vispār.