Pašvaldības ievērojami mazāk pievērš uzmanību pretkorupcijas pasākumiem nekā tiešās pārvaldes institūcijas, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņojums par 2010.gadā padarīto.

Tur norādīts, ka lielākajai daļai pašvaldību nav apzināti korupcijas riski, nedz izstrādāts un apstiprināts pretkorupcijas pasākumu plāns, tikai 16 pašvaldībās saistībā ar pretkorupcijas pasākumu plānu vismaz reizi gadā notiek informatīvas sanāksmes. Savukārt tiešās pārvaldes iestādēs korupcijas riski apzināti 60% institūciju.

Pagājušajā gadā KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa 86 administratīvi sodīto valsts amatpersonu darbībā konstatējusi 101 administratīvo pārkāpumu. No tiem 90% administratīvo pārkāpumu saistīti ar valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu. Otrs izplatītākais administratīvais pārkāpums (7%) ir amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana. Divos gadījumos tika konstatēta 12 dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana.

Visvairāk jeb 63% gadījumu pie administratīvās atbildības sauktas pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību valsts amatpersonas, tai skaitā arī domes deputāti. 23% gadījumu pie administratīvās atbildības sauktas valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonas.

Piemēram, kādas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs noslēdzis nomas līgumu un vienošanos par privātprakses ārsta darbības nodrošinājumu ar SIA, kurā viņš pats ir vienīgais dalībnieks (īpašnieks) un viņa radiniece ieņem valdes locekļa amatu.