«Pirms pāris gadiem Mažeiķu nafta mūs uzrunāja, ka gribot sūtīt naftas produktus caur Latvijas ostām, kuras esot mazliet tuvāk nekā Klaipēda, ja kravas sūta pa taisnāko ceļu. Neņemos gan spriest, vai viņi reāli to gribēja, vai izmantoja mūs kā šantāžas līdzekli sarunās ar Lietuvas dzelzceļu. Viņi nevarēja vienoties par dzelzceļa pārvadājumu tarifiem. Lietuvas dzelzceļš sāka piestādīt lielākus rēķinus, nekā Mažeiķu nafta bija gatava maksāt, atsaucoties uz Lietuvas valsts garantijām Mažeiķu naftas privatizācijas laikā. Tomēr jāsaprot, ka dzelzceļa tarifs nevar nemainīties 10 gadus un dzelzceļš nevar nevienu savu klientu ilgstoši sponsorēt. Tad Mažeiķu nafta uzrunāja mūs, bet Lietuvas dzelzceļš vispirms paziņoja, ka taisnākais sliežu ceļš uz Latviju ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to braukt nedrīkst. Korekti tas gan nebija, jo šis ceļš ir publiskā infrastruktūra, kas, ja tā ir sliktā stāvoklī, ir vienkārši jāsaremontē. Un tad, lai šo lietu piebeigtu galīgi, sliežu ceļš tika izjaukts. No kopējā Baltijas biznesa viedokļa tas nav labi, bet Lietuva izdarīja, ko izdarīja. Tas atbilst viņu izpratnei par savu interešu aizstāvēšanu,» tā Uģis Magonis (attēlā).

Viņš norāda, ka Lietuva savas intereses aizstāv arī, nosakot divējādus tarifus atkarībā no tā, vai krava tiek vesta uz Lietuvas ostām vai tranzītā. Ja uz Lietuvas ostām, tad tarifi esot patiešām zemi. Savukārt uz Kaļiņingradu lietuvieši vedot par trīsreiz lielāku maksu. Tā viņi pelna naudu, lai varēt kompensēt zaudējumus no pārvadājumiem uz Klaipēdu. «Latvijas dzelzceļam tādu iespēju nav,» norāda LDz vadītājs. Tāpat neesot jēgas uzstāt uz vienādiem tarifiem prasībās Krievijai.  DB jau rakstīja, ka Konflikts starp naftas pārstrādes kompāniju Orlen Lietuva un Lietuvas dzelzceļu par naftas kravu plūsmu uz Latvijas ostām sācies par dzelzceļa tarifiem uz Klaipēdu. Pēc tam, nerodot risinājumu domstarpībām, Lietuvas dzelzceļš saņēma valdības rīkojumu sākt remontēt infrastruktūru posmā Mažeiķi-Reņģe (Latvija). Tas beidzās ar to, ka Lietuvas dzelzceļš, nevienam neko nesakot, nedēļas nogalē vienkārši novāca 300 metru sliežu.

Savukārt jautājumā par kravu plūsmu uz Latvijas ostām LDz vadītājs akcentē ostu infrastruktūru nevis tādu vai citu valdības rīcību, piemēram, starpvalstu attiecībās. «Valdības nemaz nevar tiešā veidā ietekmēt kravu plūsmas. Mēs sasaistām kravu īpašniekus ar ostām. Ja ostas nav pienācīgi attīstītas, tad valdībām nav par ko vienoties un arī mēs neko izdarīt nevaram. Piemēram, Latvijas ostās nav iespējams pārkraut lielos apmēros ne saldētās, ne ģenerālās (noliktavās glabājamās) kravas, kuras tāpēc netiks sūtītas uz Latviju pat ar nulles tarifu,» skaidro U. Magonis.