Patlaban tālākie maršruti ir līdz Vidusāzijai, kur galvenais pasūtītājs ir Kazahstāna. Iespējams, nākotnē kravas nāktu no Ķīnas, bet tie ir politiskā, dzelzceļu un privātuzņēmēju līmenī risināmi jautājumi, intervijā Latvijas Avīzei norāda valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magone.
Taču viņš piebilst, ka pasažieru satiksmē nākotne šķietot diezgan pozitīva. Piemēra, Berlīnes virzienā droši vien cilvēki gribētu braukt ar labu servisu un par zemu cenu – arī tur pašlaik biznesa nav. Turklāt pie robežas jāmaina riteņu pāri, ņemot vērā sliežu ceļu nesalāgotību. Pozitīvi ir tas, ka Krievija vēlas attīstīt dzelzceļa satiksmi ar Eiropu, stāsta U.Magone.
Jau esot notikuši reisi no Maskavas uz Nicu – divās dienās var aizbraukt līdz Francijas dienvidiem. Krievi esot gatavi Latviju iesaistīt šajos virzienos, piemēram, no Pēterburgas uz Berlīni būs jāšķērso Rēzekne.
«Nopietni izskata jautājumu par kursēšanu no Maskavas un Pēterburgas līdz Tallinai un Rīgai un tad tālāk uz Eiropu, Varšavu, Berlīni. Tehnoloģiski risina, ka riteņu pāru platums, pārejot no viena sliežu platuma uz otru, izmainās automātiski. Projekts ir pietiekami dārgs, krievu puse plāno, kā savilkt līdzekļus kopā ar izdevumiem, bet, visam sekmējoties, pēc pieciem gadiem šis ceļš uz Eiropu būs vaļā,» prognozē U.Magone.
Populārākie
- Pārbūvēs Liepāja-Traveminde prāmju piestātni
- Ventspils ostas termināļos aug pārkrauto kravu apjoms
- Banku darbība atgriežas 70. gados – cilvēciska pieeja mūsdienīgā tehnoloģiskā izpildījumā
- Auto diski: ko nozīmē uz tiem esošie cipari? Īss ceļvedis ikvienam autovadītājam
- Lietuvas cerības uz ekonomisku labumu no attiecībām ar Taivānu bija kļūda