Vadošie ēnu ekonomikas pētnieki pasaulē atvainojušies par viņu pašu iepriekš aprēķināto ēnu ekonomikas apjomu 41,6% no IKP, kas bija iekļauts Pasaules Bankas pētījumā par ēku ekonomiku. Eksperti arī atzina, ka apjoma novērtējums bijis kļūdains, ņemot vērā Latvijas straujo ekonomikas kritumu.

Finanšu ministrijas rīkotajā starptautiskajā konferencē par ēnu ekonomikas jautājumiem krīzes apstākļos eksperti Frīdrihs Šnaiders no Austrijas un Andreass Būns no Vācijas prezentēja savu aktuālāko Latvijas ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu – 2009.gadā 31,9% no IKP, 2010.gadā – 32% no IKP.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka prezentēja mikroekonomikas līmeņa pētījumu par pelēko uzņēmējdarbību Latvijā. Tā rezultātā izveidots Pelēkās uzņēmējdarbības indekss un Latvijas pagājušā gada indekss ir 19,01, bet tas nav ēnu ekonomikas apjoms procentos no IKP.

Pētījumā aptaujāti mazie un vidējie uzņēmumi par ienākumu, darbinieku skaita neuzrādīšanu, aplokšņu algām u.c. Pētījums arī liecina, ka liela daļa uzņēmēju nav apmierināti ar nodokļu sistēmu, taču lielākā daļa ir apmierināti ar VID darbu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Andrejs Jakobsons uzsvēra, ka valstij ir jāstimulē jaunu uzņēmumu veidošanās, lai valsts izietu no krīzes, kā arī, izskaužot ēnu ekonomiku, vietā jārada legālā, pretējā gadījumā situācija valstī kopumā pasliktināsies. LDDK pārstāvis norādīja arī uz biznesa pašiniciatīvu, veicinot legālu uzņēmējdarbību, tā, piemēram, ir izveidots LDDK uzņēmumu ilgtspējas indekss un paplašinās darba devēju organizāciju loma.