Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas? 

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu. 

Vai visos gadījumos dzīvokļus pārdodat, vai arī ir īres nami, kurus paturat īpašumā? 

Ir mums arī nomas ēkas. Tieši pirms gada Krasta kvartālā mēs palaidām pirmo īres namu kā pirmo pilotprojektu šeit, Latvijā. Aizpildījums šobrīd ir virs 80%. Tagad skaidri redzam, ka tas iekļaujas mūsu plānos, un noteikti šo īres segmentu arī attīstīsim. Dzīve mūsdienās ir dinamiska, un šis īres produkts patlaban ir nepieciešams. 

Bonava Latvija ir ārvalstu kapitāla uzņēmums Latvijā. Kāda ir saikne ar Zviedriju, un kāds ir pārvaldības modelis? 

Mēs esam Zviedrijas Stokholmas fondu biržā kotēts uzņēmums. Proti, runa ir par Bonava AB, mātes uzņēmumu. Lielākie akcionāri ir Zviedrijas uzņēmums, kas nodarbojas ar Aksona Džonsona (Axon Jonson) ģimenes investīcijām. Ģimene savu kapitālu ir radījusi Transatlantijas pārvadājumos. Viņi, ja nemaldos, ir arī Ramirent akcionāri, kas, līdzīgi kā mēs ir dzimis no NCC (Nordic Construction Company).

Kad jūs atdalījāties no NNC, un kāds bija nolūks, sadalot uzņēmumus? 

2016. gadā no NCC atdalījās puse – mūsu uzņēmums. Proti, dzīvojamā fonda attīstīšanas bizness tika nodalīts atsevišķi, un Bonava AB sāka kotēt biržā. Viss biznesā ir ciklisks, un arī šis solis ir saistīts ar cikliskumu. 90-to gadu sākumā pēc PSRS sabrukuma veidojās lieli uzņēmumi. Šobrīd ir vērojama specializācija un uzņēmumi sadalās. NCC apvienoja vairākus zviedru būvuzņēmumus, kas radās 1997. gadā. 2016. gadā nāca atklāsme, ka dzīvojamā fonda attīstīšana jānodala. 

Ja zviedru uzņēmums, tad daudz māju top Zviedrijā? Tas ir grupas lielākais tirgus? 

Nē. Bonava lielākais tirgus ir Vācijā. Baltijā ir uzņēmuma atsevišķas struktūrvienības, ar pārstāvniecību katrā no tām arī sāk veidot nozīmīgu portfeļa daļu.

2009. gada krīze pamatīgi atbalsojās nekustamo īpašumu tirgū visās Baltijas valstīs un atstāja ietekmi uz mājokļu cenām, kas jūtama vēl šobrīd. Vai varat sniegt salīdzinošu skatījumu tieši no Bonava darbības par izmaiņām kopš pagājušās krīzes tirgū? 

Iepriekšējā, 2009.gada krīze, vispostošākās sekas atstāja Latvijā, jo tieši šeit augstu vilni sita finansētais patēriņš. Cilvēki ņēma kredītus, un pēc būtības jau tā bija ballīte uz krīta. Latvijas lielākais izaicinājums bija tas, ka bija finansēti nelikvīdi īpašumi, salīdzinoši uz Baltijas fona – visvairāk. Domāja – kā? Te būs pļavā ciemats – būvējam! To finansēja, bet ar pārdošanu īsti neveicās. Latvija šo aspektu pārdzīvoja smagi. Igaunijā nekustamo īpašumu tirgus sakārtojās visātrāk. Viņiem arī tirgū sākās ātrāka izaugsme. Turklāt pie līdzīgām bruto algām neto alga cilvēkiem Igaunijā tomēr bija lielāka. Tās ir nodokļu atšķirības. Vēl papildu lomu Igaunijā spēlēja mazāks ēnu ekonomikas īpatsvars, kas veicināja iziešanu no krīzes daudz veiksmīgāk. Līdz ar to, ka pelēkā zona bija mazāka, banku kreditēšana atjaunojās ātrāk. 2008. gadā Latvijā bija virkne stimulu, lai nedzīvotos pelēkajā ekonomikā. Bija izdevīgas nodokļu atlaides, kas cilvēkus stimulēja deklarēt ieņēmumus. Uzkrājošajai apdrošināšanai bija lielāki limiti. Cilvēki bija ieinteresēti maksāt nodokļus. Tad 2009. gadā visus stimulus nolīdzināja. Mazinājās stimuli, un parādījās vēlme bēgt no kredītsaistībām. Cilvēki ieslīga šajā apburtajā aplī un netika ārā no pelēkās zonas. Tas patiešām nav vienkārši, jo, saistības nekārtojot, tās tikai aug. Lietuvā ir mazliet cits stāsts. Tur gan pagājušajā krīzē Bonava vēl nebija, bet zinu, ka Lietuvas valdība tieši tobrīd izšķīrās par biznesa attīstības virzienu. 2015. – 2016. gadā bija izšķiršanās, kad Viļņā nolēma piesaistīt biznesa pakalpojumu centrus, un viņi pie tā strādāja. Tas radīja papildu darbavietas, sākās iekšējā migrācija uz Viļņu. Pakalpojumu centri ienāca, jo valsts subsidēja pasākumu. Viļņā Bonava darbību uzsāka pirms četriem gadiem, un Lietuvas tirgus daļa mums pagaidām ir neliela. Tomēr kopumā Viļņa šobrīd ir lielākais būvniecības tirgus Baltijā. Pilsēta arī visstraujāk aug, jo valstij ir potenciāls iekšējai migrācijai.

Latvijā izejošā migrācija pēc pagājušās krīzes bija katastrofāla. 2010. gadā un 2011. gadā aizbrauca ļoti daudz cilvēku. Lietuva arī zaudēja cilvēkus tobrīd, bet viņi to spēja apturēt, un cilvēki vairāk atgriezās. Mums šis process īsti vēl nav sācies. Cilvēki atgriežas, bet mazāk, nekā aizbrauc. Tāpat Lietuva ir spējusi piesaistīt gudrās galvas no Ukrainas un citām valstīm. Tas ir tas, ko arī mums vajadzēja. Vieta ir ideāla, labs gaiss, pārtiku varam saražot, ir visi priekšnoteikumi. Ir nepieciešama atbilstoša politika. 

Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.