To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Tas rāda, ka 2025. gadā kopumā īpašnieku maiņa veikta nedaudz vairāk kā 8884 ha, kas ir par teju 17% mazāk nekā 2024. gadā, kad tika veikti darījumi ar 10 680 ha. Pēc vairāku aptaujāto lauksaimnieku domām, šie dati tikai daļēji atspoguļo to, kas notiek zemes tirgū Latvijā. Proti, valsts fiksē zemes īpašnieka maiņu ar attiecīgu ierakstu Zemesgrāmatā, taču tas skar fiziskās personas, bet nebūt ne visas juridiskās personas. 

„Nekustamo īpašumu iegāde Latvijā ir uzbūvēta tā, ka izdevīgāk ir nevis pirkt lauksaimniecības vai meža zemi, bet gan iegādāties attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļas, un arī valsts nodevas par šādu darījumu būs jāmaksā daudz mazākas, kaut arī attiecīgo īpašumu vērtība var sasniegt ne tikai miljonus vai desmitus, bet pat simtus miljonus eiro,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šādā situācijā juridiski zemes īpašnieks — kapitālsabiedrība – nemainās, bet mainās tās īpašnieks, kas būtībā nozīmē to pašu ko zemes pārdošana citai personai. „Ir redzēti gadījumi, kad vienam un tam pašam zemesgabalam  īpašnieks pat salīdzinoši īsā laikā var mainīties neskaitāmas reizes,” norāda A. Brūvelis.

Uzskaites nianšu faktors

„Trīs gadi, kad ik gadu lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, nevar palikt bez sekām, jo daudzi ievāca mazāku ražu, tas radīja mazākus ienākumus, taču uzņemto saistību apmēri palika iepriekšējie. Tomēr, kā liecina visa veida dati, lauksaimniecības un meža zemes darījumu apmērus tas formāli nav skāris, tik nedaudz samazinājis,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka pašlaik vērojama tendence, kad darījumu skaits ar lauksaimniecības un meža zemi samazinās, bet tas attiecināms uz privātpersonām. „Reģistros pārsvarā redzami darījumi ar privātpersonām (privātpersona pārdod citai privātpersonai vai juridiskajai personai), savukārt darījumi ar uzņēmumiem, kuru īpašumā jau ir zeme, bieži paliek ārpus Zemesgrāmatas, tātad ārpus šīs statistikas, bet Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā varētu redzēt citu ainu, ko apliecina ar Zviedrijas mežu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības aiziešana no Latvijas un Igaunijas un apmēram 135 000 ha mežu, arī lauksaimniecības zemes nonākšana par 720 miljoniem eiro IKEA grupas kompānijas Ingka Investments  īpašumā,” skaidro R. Feldmanis. Viņaprāt, tieši šis faktors var būtiski ietekmēt statistikas atskaites par reālajiem zemes darījumiem. „To, cik daudz zemes hektāriem realitātē Latvijā ir mainījies īpašnieks, būtu jāanalizē ne tikai no Zemesgrāmatas datiem, bet arī no Komercreģistra kapitāldaļu turētāju maiņas, jo īpaši tiem uzņēmumiem, kuriem pamataktīvs ir zeme,”  uzsver R. Feldmanis. 

Visu rakstu un grafikus lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv