Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Gāzes ražošanas samazinājusies par 8%, sasniedzot 31 miljardu kubikmetru apjomu.

Gāzes imports ir palielinājies par 15%. Lielākie importētāji ir Krievija (40% no kopēja importa apjoma), Norvēģija (31%), SDG importētāji (22%) un piegādes no Ziemeļāfrikas (7%). Sevišķi liels iir SDG importa palielinājums – par 126%. Trīs lielākie SDG piegādātāji ir Katara (22%), Krievija (21%) un ASV (13%).

Vienots tirgus

2014. gadā Eiropas Komisija publicēja enerģētiskās drošības stratēģiju, kura ierosināja dabasgāzes tirgus diversifikāciju un enerģijas ražošanas palielināšanu, trūkstošo enerģētisko savienojumu izveidošanu starp dalībvalstīm, jauno tehnoloģiju ieviešanu energoefektivitātes paaugstināšanai, dalībvalstu ciešākas sadarbības panākšanu esošās gāzes infrastruktūras izmantošanā un enerģētisko risku novērtēšanā. Stratēģija tapa ES arvien vairāk apzinot savu atkarību no Krievijas gāzes importa. Rezultātā, tagad var sekot līdzi vairāku enerģētisko projektu īstenošanai.

Šī gada augusta sākumā tika pabeigta Balticconnector projekta 77 kilometru garā divvirzienu gāzesvada ieguldīšana Baltijas jūrā no Somijas Inkoo līdz Igaunijas Paldiski pilsētām. Balticconnector projekts tika uzsākts 2016.gadā, paredzot Somijas un Igaunijas gāzes sistēmu savienošanu, attiecīgi likvidējot Somijas izolāciju no Eiropas gāzes tirgus un vienota Somijas, Igaunijas un Latvijas gāzes tirgus izveidošanu. Gāzesvadu plāno nodot ekspluatācijā jau līdz šī gada beigām. Kā jau minējusi DB, Sabiedrisko pakalpojumu komisija ir uzsākusi Eiropas mēroga publiskās konsultācijas vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju nākamā gada sākumā.

Nozīmīgi projekti

Nozīmīgs solis pretim Polijas enerģētiskai neatkarībai tika veikts ar Polijas gāzes pārvades sistēmas operatora Gaz-System un Eiropas inovācijas un tīklu izpildaģentūras(INEA) līguma slēgšanu par 215 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Baltic Pipe projekta īstenošanai. Baltic Pipe projekta izstrāde sākās vēl 2001.gadā, Dānijai un Polijai noslēdzot līgumu par kopīga gāzesvada izveidošanu. Projektu īsteno Dānijas Energinet un Polijas Gaz-System gāzes pārvades sistēmas operatori, plānojot to pabeigt 2022. gadā. Projekta mērķis ir caur Dāniju savienot Polijas un Norvēģijas gāzes sistēmas, lai samazinātu Polijas atkarību no Krievijas gāzes importa.

Neskatoties uz noteiktām grūtībām, Baltijas jūrā pārliecinoši attīstās arī Nordstream 2 projekts. Jau ir paveikti 70% no gāzesvada ieguldīšanas darbiem, un šī gada oktobrī projekta operators Nordstream 2 AG plāno pabeigt gāzesvada Zviedrijas posmu. Tomēr, Nordstream 2 AG vēl joprojām nav saņēmis Dānijas atļauju darbu uzsākšanai tās ūdeņos. Ne mazāks šķērslis projekta turpināšanai ir arī EK ierosinātās izmaiņas Eiropas gāzes direktīvā, pēc kuras ES iekšējie gāzes tirgus noteikumi attieksies arī uz trešo valstu gāzes piegādātājiem. Viens un tas pats uzņēmums nedrīkst ES teritorijā vienlaicīgi veikt gāzes transportēšanu un tirdzniecību. Ņemot vērā to, ka Nordstream 2 AG lielākais akcionārs ir Krievijas Gazprom (51%), uzņēmumu nāktos reorganizēt neatkarīgās struktūrvienībās – līdzīgi kā Latvijas Gāzi.

ASV un Krievija

ASV uzstāj, ka Nordstream 2 īstenošana vēl vairāk palielinās Krievijas ietekmi. Vašingtona turpina iedrošināt ES iegādāties sašķidrināto gāzi no ASV, kas,jāatzīst, ir dārgāka par maģistrāles gāzi. Ne vien cena, bet arī Krievijā topošās visai nopietnas ieceres var palēnināt ASV ienākšanu Eiropas gāzes tirgū. Jūnija beigās Gazprom vadītājs Aleksejs Millers Krievijas valdībai lūdzis finansēt SDG kompleksa izveidošanu Baltijas jūrā, netālu no Ustjlugas. Vēstulē Krievijas premjerministram, Dmitrijam Medvedevam, A. Millers piedāvāja apsvērt nacionāla mēroga ekonomiskās nozīmes statusa piešķiršanu šim projektam. Pēc A. Millera ieceres, jaunais ķīmiskais komplekss pārstrādātu 45 miljardu kubikmetru gāzes gadā, ražotu 19 miljardu kubikmetru metāna, vairāk kā 12 miljonu tonnu SDG un 4 miljonu tonnu etāna gāzes.

Vairākas alternatīvas

Var secināt, ka vismaz viens no enerģētiskās drošības stratēģijas punktiem tiek veiksmīgi īstenots-ES dalībvalstu gāzes sistēmu savienošana un tirgus atvēršana. Jaunie enerģētiskie savienojumi viennozīmīgi izveidos ciešākas saiknes starp Eiropas ekonomikām, radot jaunas sadarbības iespējas un ļaujot atbalstīt savus kaimiņus neparedzētajās situācijās. Kaut arī ir paveikti būtiski darbi vienota gāzes tirgus veidošanā, jautājums par jaunu gāzes piegādātāju ienākšanu tirgū, kas mazinātu monopolu ietekmi, vēl ir atvērts. Pastāv vairākas alternatīvas Krievijas gāzes monopolam: gāzes imports no Irānas, Irākas, Alžīrijas, Ēģiptes u.c. Diemžēl, zināmu politisko un tehnoloģisko faktoru dēļ šīs valstis tuvākajā nākotnē neaizvietos esošos piegādātājus.

Rezultāti Latvijā

AS Latvijas Gāze tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis sarunā ar DB atklāja savu viedokli par faktiskajiem gāzes tirgus atvēršanas rezultātiem Latvijā: «Zināmā formā konkurence pastāv, kaut gan jāņem vērā, kas ir konkurentu resursu avots. Proti, vairākums tirgus dalībnieku- formāli mūsu konkurentu-iepērk gāzi no mums, un pārdot to tālāk.»

Latvijā lielākais gāzes importētājs ir Krievija, kura ir iesaistīta starptautiska līmeņa konfliktos. Neskatoties uz to, E. Lapsalis norādīja, ka viņš, atskatoties uz savu 20 gadu ilgu darba pieredzi Latvijas Gāzē, nevar norādīt uz jebkādiem būtiskiem traucējumiem gāzes sistēmas darbībā, kas būtu radošies politisku iemeslu dēļ. 

«Attiecībā uz mājsaimniecībām, pašreizējais dabasgāzes tirgus modelis Latvijā ir optimāls-gāze tiek tirgota par regulētu cenu, kas neļauj tirgotājam uz mājsaimniecību rēķina gūt papildu ieņēmumus tirgus svārstību rezultātā. Gāzes tirdzniecība notiek zem stingras regulatora kontroles un ir atklāta, pārskatāma un caurspīdīga. Savukārt klientiem, kuri iegādājas gāzi atvērtajā tirgū, šobrīd pašiem ir jāuzņemas liela daļa atbildības par saviem komerciālajiem lēmumiem, kurus pieņemot jāņem vēra vairāki apstākļi, kā piemēram, kad ir izdevīgāk iegādāties gāzi, kādu cenas veidošanās mehānismu izvēlēties u.c »savu viedokli pauž E. Lapsalis.

Lielākie piegādātāji

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) Gas 2019 ziņojumā prognozē globālo dabasgāzes pieprasījuma augšanu nākamajos piecos gados, kā vienu no pieprasījumu noteicošajiem faktoriem minot pēdējā laikā aktīvu pāriešanu uz dabasgāzi kā videi draudzīgāku resursu. Piemēram, Vācijas industriālais sektors šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājis CO2 izmešus par 20 miljoniem tonnu (19% no kopējā apjoma). IEA norāda, ka globālais dabasgāzes pieprasījums 2018. gadā ir pieaudzis par 4,6%, pateicoties strauji augošām Āzijas ekonomikām. 2018. gadā pasaulē pieci lielākie dabasgāzes patērētāji (miljardos kubikmetru) bija ASV(817,1), Krievija(454,5), Ķīna(283), Irāna(225,6) un Kanāda(115,7). Savukārt lielākie ražotāj ir ASV (864), Krievija (741), Irāna (232), Kanāda (188), Katara (168) un Ķīna (160).

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.