Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%. 

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar janvāri, palielinājies par 9%, bet, salīdzinot ar 2019. gada februāri, samazinājās par 36%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 603 528 MWh, kas ir par 4% mazāk nekā janvārī, bet salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, palielinājās par 28%.

Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur Nord Pool (NP) Lietuvas tirdzniecības apgabalu – LBI un LKAL.
Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, samazinājās par 30% salīdzinājumā ar janvāri un bija 342 104 MWh, bet, salīdzinājumā ar 2019. gada februāri – samazinājās par 36% (532 463 MWh).

Saskaņā ar NP informāciju, Zviedrija caur NordBalt kabeli pārskata periodā eksportējusi uz Lietuvu bija 446 313 MWh, bet Polija caur LitPol Link – 21 984 MWh. NordBalt kabeļa noslodze bija 92%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 20 procentpunktiem. LitPol Link starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 8%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 61%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 1 procentpunku. 
Pārskata periodā Igaunijas – Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 25%, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 2 procentpunktiem. Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma augstākā fiksētā diennakts noslogotība bija 46.5%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apjoms no Igaunijas, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās bija nokrities līdz 3.4% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neto pārvades jauda februārī bija 650 112 MWh.