Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra. 

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja. 

Pateicoties ES fondiem šobrīd centralizētajā siltumapgādes sistēmā realizēti 104 projekti, tāpat sasniegti vairāki noteiktie mērķi.
2020.gada mērķis noteikts sasniegt 53,4% AER, bet 2017.gadā centralizētās siltumapgādes uzņēmumi jau tos sasniedza, tādēļ ambiciozais mērķis sasniegt 70% AER vismaz siltumapgādē nebūtu problēma. 

Tāpat līdz 2020.gadam noteikto emisijas kvotu samazinājumu asociācijas uzņēmumi jau ir sasnieguši.

«Esam ievērojami auguši un progresējuši, un daudzas ES valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust. Pateicoties ES atbalstam esam spējuši uzbūvēt arī šķeldas katlumājas un palielināt jaudas. Tāpat siltumapgādes sistēmā ienāk arī neemisiju tehnoloģijas,» viņa iezīmēja situāciju. 

Centralizētās siltumapgādes turpmākie attīstības virzieni, pēc LSUA vadītājas teiktā, ir ilgtspējīgi energoresursi, infrastruktūras paplašināšana, digitalizācija, kas ļauj samazināt patērētāja enerģijas galapatēriņu, kā arī decentralizēto klientu piesaistīšana. Pēc viņas teiktā, nākotnē nepieciešams veicināt sinerģiju starp enerģētikas nozarēm.