Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem. 

Patēriņa tirgus 

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu. 

“Pavisam nesen tika pabeigts lielas biomasas stacijas projekts Rīgā, kas paredzēts siltuma ražošanai, tā efektu ieraudzīsim nākamās apkures sezonas laikā,” uz lūgumu minēt kādu piemēru atbild R. Samtiņš. Viņš norāda, ka tādējādi Rīgā samazināsies dabasgāzes patēriņš siltuma ražošanai. “Konkurence dabasgāzes tirgū kļuvusi asāka,” secina R. Samtiņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka ļoti daudz kas bija un būs atkarīgs no cenu līmeņiem un arī no tām iespējām, kuras ļauj mainīt energoresursu. “Ir pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, kuri var variēt ar to, kādu energoresursu izmantot – dabasgāzi vai biomasu. Brīžos, kad dabasgāzes cena būs zemāka, vairāk izmantos šo resursu, ja augstāka – tad biomasu, bet, no cenu viedokļa raugoties, biomasa pašlaik ir lētāka par gāzi,” skaidro R. Samtiņš. Viņaprāt, tieši cena ir un būs galvenais dzinulis, kurš noteiks, kādu resursu izmantot siltuma ražošanā, un, ja turpināsies dabasgāzes cenu kritums, tad kādā brīdī tas sasniegs paritātes līmeni ar biomasu. Nenoliedzami, ka dabasgāzes izmantošana ir ērtāka salīdzinājumā ar biomasu, kura nemitīgi jāpieved un vēl jārisina pelnu utilizācija. “Lietuvā, tāpat kā Latvijā, ir daži lieli dabasgāzes patērētāji, kuru uzvedība būtiski ietekmē, kas notiek tirgū, bet tādu, piemēram, nav Igaunijā,” stāsta R. Samtiņš. Viņš norāda, ka Lietuvā šogad vairāk patērēta dabasgāze, lai saražotu nepieciešamo elektroenerģiju. 

Mierīga situācija 

“Situācija dabasgāzes tirgū Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs ir stabila un mierīga,” skaidro SIA Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte. Viņš norāda, ka pēdējā pusotra gada laikā neesam pieredzējuši satricinājumus vai starpgadījumus, izņemot sabojāto Igaunijas-Somijas starpsavienojumu, kas gan neietekmēja mūsu reģionu. “Esam kļuvuši par lielāko dabasgāzes tirgotāju Baltijas-Somijas reģionā un uz tuvojošos apkures sezonu raugāmies pozitīvi, paredzot Elenger tirgus daļas izaugsmi un kopumā stabilu tirgus situāciju. Visas dabasgāzes piegādes veiksmīgi norit, un dabasgāzi Latvijā saņemam no visiem termināļiem, kas nozīmē to, ka dabasgāzes resursu, kas tiek uzkrāti Inčukalnā, pietiks visai sezonai un bažām par gāzes piegādi vai pietiekamību nav pamata. Arī gāzes cenas ir zemākas, nekā pieredzējām divās iepriekšējās apkures sezonās, kas ir laba ziņa patērētājiem,” situāciju analizē D. Skulte.

Visu rakstu lasiet 6.augusta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.