Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

"Pretendentiem ir jābūt atbilstīgiem un jāgūst pārliecība, ka viņu izvēlētā tehnoloģija vai partneri, ar kuriem viņi sadarbojas, neapdraud kritiskās infrastruktūras drošumu. Attiecībā uz "Monum" - nevis uz pašu kompāniju, bet viņu piedāvājumu kā tādu - tika saņemta kompetentās iestādes rekomendācija, ka ar viņiem nebūtu slēdzams līgums šajā gadījumā, jo tiek saskatīti drošības riski," skaidrojis AST vadītājs Rolands Irklis. Konkrētāk, kas "Monum" piedāvājumā radījis riskus drošībai, ne AST, ne SAB nekomentē.

Arī "Monum" iemeslus nezinot, taču rakstiskā atbildē norādīja, ka negatīvais atzinums ir par piesaistīto apakšuzņēmumu no Vācijas, ar kuru "Monum" bijusi sadarbība arī citos objektos Latvijā. Atklāt partnera nosaukumu "Monum" atteicies, lai nekaitētu partnera reputācijai.

Irklis gan norādījis, ka arī gadījumā, ja "Monum" nebūtu izslēgts, saimnieciski izdevīgāks tāpat būtu uzvarētāja "Rolls-Royce Solutions" piedāvājums, lai arī tas bija dārgāks. LTV atzīmē, ka uzvarētāja piedāvājumā kā apakšuzņēmums parādās "būvnieku karteļa" lietā figurējušais "LEC Construction International". Tā ir Vācijā reģistrēta firma, kas pilnībā pieder Latvijas kompānijai "Latvijas energoceltnieks". Konkurences padome to atzina par karteļa dalībnieci.

Iepirkumu uzraudzības birojs atzīmējis, ka saistītā uzņēmuma izmantošana ir veids, kā iespējams apiet pērn spēkā stājušos aizliegumu karteļa uzņēmumiem startēt iepirkumos. Ja "Latvijas Energoceltnieks" kā apakšuzņēmums būtu piesaistīts pats, uzvarēt iepirkumā nevarētu.

Irklis apgalvojis, ka iepirkumā karteļa dalībnieka iesaiste esot rūpīgi izvērtēta un secināts, ka tas pretendentu neliek izslēgt: "Iepirkuma rezultāts nav apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā, kas mums dod pārliecību, ka mēs rīkojamies atbilstīgi iepirkuma likuma normām."

Kā ziņots, AST ir parakstījis līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions". Līguma īstenošana sākta, iekārtu piegādātājam sadarbojoties ar Vācijas "LEC Construction International GmbH" un Latvijas SIA "Enersense".

"Rolls-Royce Solutions" piedāvātā līgumsumma ir 77,07 miljoni eiro. AST iepirkumā saņēma trīs piedāvājumus, un "Rolls-Royce Solutions" piedāvājums atzīts par saimnieciski visizdevīgāko.

AST iegādāsies bateriju sistēmu ar kopējo jaudu 80 megavatu (MW) un ietilpību 160 megavatstundu (MWh). Bateriju sistēma tiks izvietota divās lokācijās - 20 MW un 40 MWh baterija AST apakšstacijā Tumē, savukārt 60 MW un 120 MWh baterija AST apakšstacijā Rēzeknē.

Paredzams, ka bateriju sistēma nodrošinās sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves.

"Rolls-Royce Solutions" būvniecības darbos sadarbosies ar "LEC Construction International" un "Enersense", kura īpašnieki pēc "Firmas.lv" datiem, ir Somijas "Enersense Services" (59%), Ģirts Galzons (21%) un Jānis Indriksons (20%).

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apmērs pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies.

Irklis norāda, ka šim projektam piesaistīts Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā.

Bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē piesaistīts Eiropas Savienības finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma struktūrfondiem ("RePowerEU") 100% apmērā. Vienlaikus BESS Tumē un ar BESS pieslēgšanu saistītos apakšstaciju paplašināšanas darbus Tumē un Rēzeknē 75% apjomā līdzfinansēs no Eiropas Savienošanas instrumenta.

AST pārstāvji norāda, ka pēdējā desmitgadē uzņēmums ir veicis izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās, lai līdz 2025.gadam Latvijas pārvades sistēma būtu sagatavota sinhrona darba sākšanai ar kontinentālo Eiropu. Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošuma sasniegšanai.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieauga riski arī Baltijas valstu energosistēmās, tāpēc 2023.gadā tika panākta politiska vienošanās par paātrinātu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu - 2025.gada sākumā jeb teju gadu agrāk nekā sākotnēji plānots.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā.

AST ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.