Latvija 2024. gadā ar 3,8 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no griķu eksporta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)Lai gan griķus ārējās tirdzniecības statistikā iekļauj lielajā preču grupā kopā ar labības graudaugiem, tomēr, stingri pieejot, griķu sēkla ir nevis grauds, bet trīsšķautņu riekstiņš. Uz atšķirību no klasiskajām labībām norāda arī griķu latīniskais nosaukums Fagopyrum, kas veidots, savienojot latīnisko dižskābarža nosaukumu un grieķisko kviešu nosaukumu, citiem vārdiem – griķi ir dižskābaržu kvieši. 

Kā svētku ēdiens

Griķi nepieder pie ļoti seniem kultūraugiem. Lai gan griķa sēklu atradumi arheoloģiskajos izrakumos ir aptuveni 4000 gadus veci (tie ir atrasti Juņnaņas provincē Ķīnā, Tibetas plato un Himalaju kalnu dienvidu daļā), pirmās rakstiskās liecības par griķu audzēšanu Ķīnā attiecas tikai uz mūsu ēras V gadsimtu. Pirmās tūkstošgades beigās griķi kļuva par svarīgu kultūraugu ne tikai Ķīnas kalnainajos apvidos, bet arī Japānā un Himalaju reģionā (Elzebroek A.T.G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 340. lpp.). 

Griķi ir augstkalnu kultūraugs, tāpēc ir piemērots Eirāzijas mērenās joslas ziemeļu daļas klimatiskajiem apstākļiem. Eiropā tos sāka audzēt tikai otrās tūkstošgades vidū.Latvijas lauksaimniecībā griķu loma ilgstoši nebija nozīmīga. Pētera Šmita (1869–1938) apkopotajā krājumā Latviešu tautas ticējumi ir iekļauti tikai 11 ticējumi, kas saistās ar griķiem (II sējums. Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1940, 586.–587. lpp.). Salīdzinājumam – ar pupām ir saistīti 63 ticējumi, bet ar zirņiem – 323. Tradicionālajā latviešu virtuvē griķi bija nevis ikdienas maltīte, bet gan ēdiens svētku reizēs. PSRS laikā Latvijas teritorijā visai nelielās platībās griķus audzēja līdz pat XX gadsimta 70. gadu sākumam. No 1970. līdz 1990. gadam kā griķu sējumu platība tiek uzrādīta kā nulle, komats, nulle tūkstoši hektāru – tas nozīmē, ka kopējā sējumu platība bija mazāka par 50 hektāriem, bet 1987. gadā griķi oficiāli netika sēti vispār. Savukārt 1990. gadā ar griķiem tika apsēti aptuveni 100 hektāri (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums. Rīga: Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.).

Ietekmē klimatiskie apstākļi

Griķu audzēšana ievērojami palielinājās, kad tika iegūtas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas griķu šķirnes. Atbilstoši CSP datiem 2001. gadā ar griķiem bija apsēti 10,6 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, bet griķu kopraža bija 9,8 tūkstoši tonnu. Līdz pat 2015. gadam griķu sējumu platības Latvijā svārstījās ap 10 tūkstošiem hektāru, bet kopraža labākajos gados, piemēram, 2007. un 2013. gadā, pārsniedza 10 tūkstošus tonnu. No 2016. gada griķu audzēšana ievērojami palielinājās. 2018. gadā ar griķiem bija apsēti 27,9 tūkstoši hektāru, bet to kopraža bija 25,3 tūkstoši tonnu. Latvijā griķu ražībai un līdz ar to arī kopražai ir lielas svārstības, jo ražību ietekmē attiecīgā gada klimatiskie apstākļi. Piemēram, 2024. gadā ar griķiem bija apsēts 21,1 tūkstotis hektāru un to kopraža bija 24,8 tūkstoši tonnu, turpretim 2025. gadā apsēti 16,3 tūkstoši hektāru, taču vasarā bija nelabvēlīgi laikapstākļi, tāpēc griķu kopraža bija vien 11,4 tūkstoši tonnu.Latvijas pakāpeniska specializācija griķu audzēšanā ļāva ne tikai nodrošināt vietējo patēriņu, bet arī sākt un palielināt griķu eksportu. Līdzīgu specializāciju sāka arī Lietuva un Polija, kurās tradicionāli bija augsts griķu vietējais patēriņš. 

Eksportā apsteidz lielvalstis

2005. gadā Latvija eksportēja griķus tikai par 84 tūkstošiem eiro un bija 15. vietā pasaulē pēc ienākumiem no eksporta. 2011. gadā Latvija eksportēja griķus par 2 miljoniem eiro un bija jau 4. vietā pasaulē pēc kopējā eksporta apjoma, atpaliekot tikai no Ķīnas, ASV un Nīderlandes. Specializāciju griķu audzēšanā un eksportā attīstīja arī citas Austrumeiropas valstis, īpaši Lietuva un Polija. 2016. gadā Latvija eksportēja griķus jau par 5,2 miljoniem eiro un bija 6. vietā pasaulē pēc kopējā eksporta apjoma, atpaliekot no ASV, Krievijas un Ķīnas, kā arī no Lietuvas un Polijas. 

Savukārt 2023. gadā pēc kopējiem ienākumiem no griķu eksporta Latvija bija trešajā vietā pasaulē (10,5 miljoni eiro), apsteidzot Ķīnu (8,6 miljoni eiro), Lietuvu (7,9 miljoni eiro) un Poliju (7,56 miljoni eiro) un atpaliekot tikai no Krievijas (73 miljoni eiro) un ASV (14 miljoni eiro). 2024. gadā pasaules līdere pēc griķu eksporta bija Krievija, kuras eksporta ienākumi bija 79,7 miljoni eiro, veidojot 51,9% no pasaules kopējā eksporta. Otrajā vietā bija ASV (20,34 miljoni eiro jeb 13,24% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā – Lietuva (7,45 miljoni eiro jeb 4,85% no pasaules kopējā eksporta). Pasaules lielāko eksportētāju sešniekā iekļuva arī Polija (7,24 miljoni eiro jeb 4,71% no pasaules kopējā eksporta), Latvija (7,04 miljoni eiro jeb 4,58% no pasaules kopējā eksporta) un Ķīna (7,01 miljons eiro jeb 4,56% no pasaules kopējā eksporta). Igaunija ar 2,60 miljoniem eiro (1,69% no pasaules kopējā eksporta) 2024. gadā bija astotā lielākā griķu eksportētāja pasaulē. 

Goda pjedestāls – Baltijai

2024. gadā pēc ienākumiem no griķu eksporta uz vienu iedzīvotāju visu pasaules augstāko goda pjedestālu ieņēma Baltijas valstis. Latvija (3,78 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija pirmajā vietā, otrajā vietā pasaulē bija Lietuva (2,58 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Igaunija (1,89 eiro uz vienu iedzīvotāju). Baltijas valstis pasaules līderos bija arī 2023. gadā, kad Latvija ar 5,6 eiro lieliem ienākumiem no griķu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē, Lietuva (2,75 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija otrajā, bet Igaunija (1,33 eiro uz vienu iedzīvotāju) – trešajā vietā pasaulē. Baltijas valstis ir ne tikai pasaules lielākās griķu eksportētājas, bet arī ievērojamas griķu importētājas. Tiesa, šī trijotne griķus ievērojami vairāk eksportē nekā importē. 2024. gadā Lietuva iegādājās 1,5% no pasaules kopējā griķu importa, Igaunija – 1,1%, bet Latvija – 0,7% no pasaules kopējā griķu importa. 

Lielākais importētājs – Ķīna

2024. gadā pasaules lielākie griķu importētāji bija Ķīna (68 miljoni eiro jeb 39% no pasaules kopējā importa), Japāna (32,8 miljoni eiro jeb 19% no pasaules kopējā importa) un Itālija (9 miljoni eiro jeb 5,2% no pasaules kopējā importa).2024. gadā, kad Latvija eksportēja griķus par 7 miljoniem eiro, mūsu galvenais eksporta virziens bija Lietuva, kurai tika piegādāti 48% no visa Latvijas griķu eksporta. Lietuvas kopējais griķu imports 2024. gadā bija 3,4 miljoni eiro, no kuriem Latvija piegādāja griķus par 2,7 miljoniem eiro. Latvija piegādāja dienvidu kaimiņiem 80% no visa Lietuvas griķu importa.2024. gadā nozīmīgi Latvijas griķu eksporta virzieni bija arī Itālija (14,1% no visa Latvijas griķu eksporta) un Francija (13,5% no visa Latvijas griķu eksporta). 

Svarīgi Latvijas eksporta partneri bija Igaunija (10,5% no visa Latvijas griķu eksporta), Polija (8,8% no visa Latvijas griķu eksporta) un Vācija (3,8% no visa Latvijas griķu eksporta). Nelielos apjomos Latvija 2024. gadā eksportēja griķus uz Nīderlandi, Horvātiju, Spāniju, ASV un Zviedriju.Pēdējo desmit gadu laikā griķi ir ieņēmuši nozīmīgu vietu Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē un Latvijas eksportā. Griķu audzēšana ir ļāvusi Latvijas lauksaimniekiem izveidot eksporta nozari, kurā Latvija ir pasaules līderos.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.