Eiropas Parlaments (EP) pieņēma jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.
EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.
Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi, kas saistīti ar darījumiem ar nekustamo īpašumu. Atkarībā no apstākļiem tie svārstīsies no 500 000 līdz 2 500 000 eiro.
Noregulējuma sistēma, ko valdības un regulatori izmanto, lai droši pārstrukturētu vai likvidētu grūtībās nonākušas bankas, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un finanšu stabilitāti, attieksies arī uz mazām un vidējām bankām, ja tiks uzskatīts, ka tas ir sabiedrības interesēs.
Lai piekļūtu ārējiem līdzekļiem, bankrotējošas bankas ieguldītājiem un kreditoriem vispirms ir jāabsorbē zaudējumi, kas ir vismaz 8% no bankas kopējām saistībām un pašu kapitāla (TLOF). Tā dēvētais "starpības mazināšanas" mehānisms ļauj NGS fondiem palīdzēt izpildīt šo 8% minimālo zaudējumu sadales prasību, ja noguldījumu finansētai bankai nav pietiekamas zaudējumu absorbcijas spējas.
EP deputāti uzstāja, ka šā mehānisma izmantošanas nosacījumi ir jāvienkāršo, lai saglabātu to kā dzīvotspējīgu iespēju mazākām bankām. Dalībvalstis var arī atļaut NGS līdzekļus izmantot preventīviem vai alternatīviem pasākumiem - vai nu lai novērstu bankas maksātnespēju, vai lai nodrošinātu, ka noguldītāji var piekļūt saviem līdzekļiem maksātnespējas gadījumā.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, un tos ar dažiem izņēmumiem sāks piemērot 24 mēnešus pēc to stāšanās spēkā.
