Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma. 

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela. 

Mazākā daļa no importa ir elektroauto

2024. gadā no ES kopējā importēto automašīnu skaita 43% bija elektriskās vai hibrīdās automašīnas, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš. Eksportā Eiropas Savienības ražotās elektromašīnas veidoja 28% no auto eksporta kopapjoma, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā tirdzniecība kopš 2017. gada segmentā ir ievērojami pieaugusi. 2017. gadā elektro un hibrīdauto īpatsvars ES importā un eksportā veidoja attiecīgi 8% un 2%. Pilnībā elektrisko automašīnu īpatsvars 2024. gadā bija 16% ES automašīnu importā un 12% eksportā (1% un 0,8% 2017. gadā). Pagājušajā gadā 6% no automašīnu importa veidoja hibrīdautomobiļi ar uzlādējamu elektrotīklu un 5% no automašīnu eksporta (2017.gadā — attiecīgi 0,6% un 1%), un hibrīda automašīnu bez uzlādējama elektrotīkla īpatsvars importā bija 21%, bet eksportā — 11% (2017.gadā — attiecīgi 6% un 0,4%).

Trešdaļa no saražotā - elektroauto un hibrīdi

No aptuveni 12,1 miljona automašīnu, ko ES saražoja 2024. gadā, gandrīz trešdaļa bija hibrīdautomobiļi vai elektriskie automobiļi (3,9 miljoni), kas ir nedaudz vairāk nekā 2023. gadā (3,8 miljoni). 2024. gadā 13% no ES saražotajām automašīnām bija elektriskie, 6% bija plug-in hibrīdi un 13% hibrīdi bez plug-in.Naudas izteiksmē kopējā ES saražoto automašīnu vērtība 2024. gadā bija 322 miljardi eiro, salīdzinot ar 337 miljardiem eiro iepriekšējā gadā.Starp elektriskajiem un hibrīdautomobiļiem visaugstākā vērtība bija elektroautomobiļiem — 57 miljardi eiro (salīdzinājumā ar 66 miljardiem eiro 2023. gadā), kam sekoja hibrīdautomobiļi bez plug-in ar 36 miljardiem eiro (pieaugums no 34 miljardiem eiro 2023. gadā) un hibrīdautomobiļi ar plug-in ar 29 miljardiem eiro (pieaugums no 24 miljardiem eiro). 

Tarifu kari arī par elektromašīnām

Aptuveni pirms gada ES dalībvalstis vienojās noteikt tarifus elektrotransportlīdzekļu importam no Ķīnas, un tā izsludināja, ka spēj aizsargāt ES autobūves nozari pret Ķīnas negodīgo konkurenci. Ķeza, ka līdztekus tika ierosināta antisubsidēšanas lieta Briselē, kas nav gluži Eiropas tirdzniecības veiksmes stāsts. Lietas izskatīšana ievilkās precīzi uz 12 mēnešiem, un rezultātā Eiropas ražotāji cieta ne mazāk kā viņu Ķīnas konkurenti. Eiropas Komisijas noteiktie tarifi, visticamāk, neatturēs Ķīnas elektroauto ražotājus no eksporta uz ES. Neraugoties uz faktu, ka ķīnieši turpinās pelnīt ES autotirgū, bija arī spēcīga Pekinas reakcija ar virkni pretpasākumu, kas tika vērsti pret konjaka eksportu uz Ķīnu, kā arī cūkgaļu un piena produktiem. 

Eirobirokrāti zaudē

Kopumā var vien teikt, ka eirobirokrātu centieni pasargāt vietējo tirgu ir ar pamatīgiem trūkumiem, viņu rīcībai ir pretpasākumi, un atbildei tiek izmantota arī pašas Eiropas birokrātija un likumi. Ir izstrādāti neskaitāmi tehniski un šauri instrumenti, kuru ieviešana prasa nejēdzīgi lielu laiku un pūles. Turklāt tas attiecināms ne tikai uz elektrotransportlīdzekļu ražošanu, bet arī, piemēram, uz saules paneļu ražošanu, kur ir līdzīga situācija. ES pozīcija tarifu jomā būtu raksturojama kā laipni reveransi, salīdzinot ar ASV versiju, un, kamēr ES birokrāti klanoties kaut ko aizliedz, jau ir atrasts ceļš, kā viņus apiet. Kopš EK prezidentes Urzulas fon der Leienas runas 2023. gada martā par ES risku mazināšanas politiku panākts praktiski nav nekas vai eirobirokrātu stilā sakot – ļoti maz. Tirdzniecībā ES atkarība no Ķīnas ir tikai augusi, un nav runa tikai par enerģētiku un auto. Oktobrī EK iesniedz priekšlikumus Eiropas tērauda rūpniecības aizsardzībai, jo 2026. gada vidū aizsardzības pasākumi beidzas. Plāns paredz gandrīz divas reizes samazināt importa kvotas un divkāršot tarifus importam, uz ko kvotas neattiecas. Turklāt jomu, kuras prasa aizsardzību, kļūst aizvien vairāk. 

Cīņa pret Ķīnu ir duāla

Atbalsts noteikumiem Ražots Eiropā iegūst pamatīgus apgriezienus, un galvenais cēlonis ir Ķīna, tomēr šis rīks skars Ķīnu tikpat daudz kā Japānu vai kādu citu valsti. Pēdējo gadu tendence ir, ka vietējā satura prasības būs būtiskas jaunajā Komisijas priekšlikumā par publisko iepirkumu. No otras puses ir acīmredzami, ka tajā pašā metāla rūpniecībā Zaļās domāšanas pārmērības un Eiropas pabalsti jau ir nokāvuši pietiekami daudz. Piemēram, sagadīšanās vai nē, bet Liepājas Metalurga bankrots gadījās tieši pēc elektrokrāšņu iegādes, vēlāk pilsēta izvēlējās vietu pārveidot un metāla kausēšanu turpmāk nepieļaut, jo valda Zaļā domāšana. Līdz gada beigām ES gatavo tādus kā rūpniecības paātrināšanas noteikumus, kuru galvenā jēga ir risināt jautājumu par ārvalstu tiešajām investīcijām. Proti, lai Ķīnas investīcijas Eiropā nebūtu tikai tarifu apiešanas mehānisms. Ķeza ir, ka Ķīna ir vienota un monolīta valsts, bet ES ir 27 dalībvalstis ar lokālām valdībām, savām vajadzībām un iekšējo konkurenci. Piemēram, nepilnu pusgadu vecā Vācijas valdība savā pastāvēšanas laikā reaģē uz Ķīnas centieniem, bet nevar apgalvot, ka Vācijas politika akurāt sakrīt ar Briseles nostāju. 

Pat drošība nestrādā

Nav noslēpums, ka visā Eiropā izmanto vārdu drošība vietējā tirgus aizsardzībai. Piemēram, Vācija izveidoja miljardu vērtu fondu kritiskām izejvielām, lai mazinātu Berlīnes atkarību. Līdz šim brīdim neviens no projektiem nav apstiprināts, lai arī bijuši 40 pieteikumi. 2025. gada budžetā iekļuva atbalsta pasākumi par nieka 13 miljoniem. Par 2026. gada budžetu, gluži tāpat kā pie mums, rit strīdi. Ģeopolitiskās pārmaiņas notiek gaismas ātrumā, bet eirobirokrātu reakcija ir kā pirms 2022. gada 24. februāra. Patiesībā līdzīgu runāšanu par drošību, kritiskajām lietām, izejvielām, medikamentiem, krājumiem un tamlīdzīgi varam redzēt arī Latvijas Saeimā, lai arī tas neskar elektroautomašīnas. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties  uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.