"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans. 

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas  viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. 

Saeimas komisijas sēdes ierosinātājs bija Ogres novada domes vadītājs Egils Helmanis, kurš uzdeva tiešu un nepārprotamu jautājumu: "Mēs gribam skaidrus noteikumus. Pasakiet, ko vajag izdarīt un mēs to izdarīsim, tikai skaidrus, lai nav tā, ka pēc pusgada rodas jauni sarežģījumi. Mēs gribam saprast, vai ir nepieciešamas tās investīcijas vai nē? VARAM prasības ir formālas. Apgalvojums par neatbilstību novada attīstības stratēģijai der jebkura pašvaldības lēmuma apturēšanai."

Patiesais strīds ir par nepieciešamām izmaiņām lokālplānojumā, kas vēsturiski konkrētā teritorijā jau noteiktas, bet tagad tiek mainītas. Par to arī iedzīvotāju protesti. VARAM savu lēmumu pamatoja ar iedzīvotāju protesta vēstuli, bet E. Helmanis norādīja uz to, ka iedzīvotāju viedoklim ir rekomendējošs raksturs. No stundu ilgajām debatēm Saeimas komisijā tā arī nepalika skaidrs, cik ilgs laiks investoram būtu jāgaida, lai saprastu vai lokālplānojums ir jāmaina vai nav jāmaina. 

Savukārt bijušais Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka iedzīvotāju protestiem dēļ Latvijā noraidīti daudzi investīciju projekti un šis nebūšot ne pirmais, ne pēdējais. Savukārt, deputāts Armands Krauze norādīja, ka SIA "Gallusman" īpašnieki ir Kiprā reģistrēta čaulas kompānija, par kuru nekas nav skaidrs, tādēļ nav vērts nemaz runāt. 

Turpat Saeimas komisijas sēdē noskaidrojās, ka viens no SIA "Gallusman" līdzīpašniekiem ir Arnis Veinbergs, bet otrs ir Varšavas biržā kotētais uzņēmums "Ovostar", tādēļ ar patiesā labuma guvēja noskaidrošanu problēmu neesot. Investīciju projekta pusē nostājās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Savukārt VARAM pozīciju aizstāvēja ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktores vietniece Ilze Aigare. Tā kā oponentu rangi bija  nesalāgojami, tad vismaz ārēji šķiet, ka Ekonomikas ministrijai taisnības ir vairāk, bet VARAM formāli aizstāv likuma burtu.

SIA "Gallusman" investīciju projekta vēsture jau ir trīs gadus gara un Saeimā šis jautājums ir nonācis jau otro reizi. Lai arī A. Veinbergs vairākkārt pieminēja, ka darbojas patriotisku nolūku vadīts, iepriekš uzņēmums Saeimā pabija ar nolūku panākt nodokļu atlaides. 

Latvijas olu ražotāju asociācija nevēlas jaunā spēlētāja ienākšanu Latvijas tirgū un norādīja, ka Ukrainas olu ražotāji vēlas panākt izņēmuma stāvokli tirgū, situāciju, kad viņiem tiek pievērsta īpaša uzmanība vienkārši tādēļ, ka viņi investē lielu summu. Smagāks arguments gan ir par to, ka šādas investīcijas paredz tāda olu daudzuma saražošanu, kas vietējā tirgū var radīt pamatīgas izmaiņas. 

Pēc visu debašu noklausīšanās, un ievērojot uzņēmuma iepriekšējos mēģinājumus attīstīt ražotni Valkā un Tukumā ir skaidrs, ka šajā spēlē ir zemūdens akmeņi, tādēļ saprātīgs šķiet deputāta Daniela Pavļuta ieteikums iepazīties ar spēkā esošo likumdošanu un jau pirms zemes iegādes un būvniecības veikt analīzi. 

"Nevar pieņemt to, ka varētu būt kādas atkāpes. Spēlējiet pēc tiem noteikumiem, kas ir," teica D. Pavļuts, norādot, ka VARAM pietiekami skaidri ir definējis iebildumus un nepilnības, kuras iespējams novērst un investīciju projektu realizēt. "Gallusman" ražotnes izveidē līdz 2027.gadam sola investēt vismaz 85 miljonus eiro un radīt 200 jaunas darbavietas. 

Atbilstoši Ekonomikas ministrijā iesniegtajam biznesa plānam kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, 12 jaunputnu kūtis, olu šķirotavas, dažādas palīgražotnes, biogāzes ražotne. Tas viss ar piebildi, ka aptuveni 90% produkcijas plānots eksportēt. Šo plānu ZZS deputāti izbrāķēja, jo paredz, ka uzņēmums darbiniekus vedīšot no Ukrainas un tādēļ nekādas jēgas no darbavietu radīšanas neesot. 

Visbeidzot deputāts Jānis Urbanovičs izteica pieņēmumu: ja reiz Ekonomikas ministrs neprot sarunāties ar VARAM ministru un veidojas šāda situācija, tad abi varētu atkāpties. Pēc šīs piebildes arī tika nolemts izveidot darba grupu, kur abu ministriju pārstāvji izrunātos no sirds un dzirdētu arī pašvaldības pārstāvja teikto.