Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts. 

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā  prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada. 

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Valters Zelčs: “Esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek ‘’iejaukta’’ jaunajā vienotajā fondā (single fund), pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim “Rail Baltica” vai citu “pārcenotu” projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina. Lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kuru dalībvalstīm obligāti būs jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama. Ja lauksaimnieki šodien piekritīs šādiem nosacījumiem, tas nozīmēs Eiropas lauksaimniecības politikas beigu sākumu, un diskusijās par aiznākamo lauksaimniecības politiku saruna vairs nebūs par to, vai lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa politika, bet gan par to, cik liels atbalsta samazinājums lauksaimniekiem būs pieņemams.” 

“Zemnieku saeima” paredz, ka šobrīd solītās birokrātijas samazināšanas vietā būs vēl lielāks birokrātijas pieaugums. Šobrīd EK vēlas likvidēt “otru lauksaimniecības balstu” – lauku  attīstības programmu, un to integrēt vismaz trīs dažādās politikās. 

Biedrības “Zemnieku saeima valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka “Latvijas lauksaimniecībai šīs EK vēlmes sekas būs dramatiskas, jo no šīs “programmas” iepriekš finansēta lauku ceļu rekonstrukcija, meliorācijas sistēmu kopšana, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, investīcijas videi un klimatam draudzīgās tehnoloģijās, LEADER projekti un investīcijas ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos. Šis priekšlikums nevienam nav pieņemams, neskatoties uz to, ka EK stāsta, ka satraukumam nav pamata, jo šīs aktivitātes varēs mēģināt finansēt no trim līdz četriem jauniem Eiropas fondiem. Tas pilnīgi noteikti nozīmē daudz sarežģītāku un birokrātiskāku politiku, jo katram no fondiem būs savi mērķi, savi atbilstības kritēriji, un būs jāmežģī kakls, lai šiem atbilstības nosacījumiem izburtos cauri.’’ 

Tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums nav iekļautsM. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka vietējo lauksaimnieku īpaša vilšanās ir par pašu svarīgāko jautājumu – tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Saskaņā ar “Zemnieku saeimas” rīcībā esošo informāciju, Eiropas lauksaimniecības politikas piedāvājums tiešmaksājumu izlīdzināšanu pat to nepiemin. 

M. Dzelzkalēja-Burmistre: “Jau vairāk kā 20 gadus Baltijas lauksaimnieki ir pilnīgi negodīgi saņēmuši zemāku atbalstu Eiropā, par ko esam cīnījušies. Sekmes bijušas dažādas, taču agrāk katrs lauksaimniecības politikas piedāvājums ir ietvēris punktus par to, cik strauji un kādos termiņos tiešmaksājumi tiks izlīdzināti. Šī politika neietver pat šādus solījumus. Ne mazāk būtiski ir tas, ka pēc masīvajiem lauksaimnieku protestiem EK solīja, ka nākotnē būtiski vienkāršos prasības un atbalsta maksājumus tā, lai lauksaimnieki varētu darīt savu darbu, nevis pildīt bezjēdzīgas atskaites. Nekas no tā nav izdarīts. Faktiski atbalsta un prasību struktūra ir saglabāta identiska tam, kāda tā ir šodien, tik vien kā nomainīti ir dažu prasību nosaukumi.”

Biedrība “Zemnieku saeima” paredz, ka esošais politikas piedāvājums brutāli iznīcinās ģimenes saimniecību modeli. V. Zelčs skaidro, ka “tas paredz, ka visām saimniecībām, kuras gadā saņem vairāk nekā 20 000 eiro tiešmaksājumos, tiks piemēroti 25% maksājumu samazinājumi. Tas ir dramatiski. Vērojot Latvijas saimniecību finanšu datus, caurmērā atbalsts ir ap 10-15 % no uzņēmuma apgrozījuma. Tas nozīmē, ka visas saimniecības, kuru apgrozījums ir ap 200 000 eiro gadā, tiks pakļautas 25 % vai pat vēl lielākam atbalsta samazinājumam. Tās ir ģimenes saimniecības! Tās nav milzīgas korporācijas, bet reālas, nelielas, viena cilvēka 50 slaucamo govju, 30 dārzeņu hektāru vai 150 graudu hektāru saimniecības!  Ar šādu apgrozījumu saimniecības nav spējīgas samaksāt vienam cilvēkam pat valstī definēto vidējo atalgojumu, taču pēc EK piedāvājuma jau šādām saimniecībām tiks piemērots maksājumu samazinājums.’’

Lai gan EK esošais  piedāvājums vēl var tikt pamatīgi mainīts, “Zemnieku saeima” uzsver, ka esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”. Biedrība ir pārliecināta, ka lauksaimnieku, Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas un Ministru padomes spiediena dēļ šis piedāvājums tiks fundamentāli mainīts. Ja tas nenotiks, politiķiem nāksies piedzīvot līdz šim nepieredzēta apmēra protestus, jo šī lauksaimniekiem būs cīņa par “būt vai nebūt”.