Šobrīd nav skaidrs, kāds ir valdības stratēģiskais mērķis, iegūstot pilnīgu kontroli pār LMT un “Tet”. Nav daudz piemēru Eiropā – tādu ir tikai aptuveni 10, kur valstij pieder vairākums kādā no telekomunikāciju uzņēmumiem.
Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un katru gadu saņem ievērojamas dividendes. Kas tieši mainīsies uzņēmumu darbībā? Vai tiešām valsts budžetam ir izdevīgāk uzņemties simtiem miljonu aizņēmuma atmaksas slogu, nevis turpināt saņemt dividendes? Vai būtiskāks labu rezultātu priekšnosacījums ir akcionāru sastāvs, vai tomēr uzņēmumu vadības profesionalitāte?
Protams, ir saprotama valsts vēlme stiprināt aizsardzības jomu, bet tādā gadījumā ir jāizvēlas paši efektīvākie līdzekļi valsts drošības stiprināšanai, un viens no tādiem ir ārvalstu investoru piesaiste lielajiem uzņēmumiem, kas veicina investoru pārstāvēto valstu interesi par Latvijas drošību. Tā vietā šobrīd valdība cenšas no investoriem atteikties.
No nozares perspektīvas raugoties, būtiskākais ir saglabāt brīvu un reālu konkurenci telekomunikāciju tirgū. Pastāv nopietns risks, ka tā var tikt izkropļota, rīkojoties neprofesionāli vai politizēti ar iegūto kontroli pār minētajiem uzņēmumiem un to infrastruktūru. Tā rezultātā ciestu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas pašreizējās asās konkurences apstākļos var baudīt labus mobilo sakaru pakalpojumus par labām cenām.
