Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni. 

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Stāstot par to, kādā attīstības stadijā šobrīd ir projekts, R. Ozola–Davidāne teic, ka ir veikti testi simulētas reālās vides apstākļos un iegūti rezultāti, ka sensora tehnoloģija ir galvenokārt izmantojama svaigas un apstrādātas gaļas produktiem. Tāpat iegūts apstiprinājums, ka sensori signalizē par produkta bojāšanos jau pirms bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma tieši tajā brīdī, kad produkts kļūs organoleptiski nepatīkams klientam. Ir veiktas intervijas un prototipēšana ar ekspertiem, tai skaitā no pārtikas iepakojumu ražotājiem par inovatīviem risinājumiem sensoru integrēšanai pārtikas iepakojumos. "Smart Packaging" kā nākamo soli redz nepieciešamību sensora tehnoloģiju testēt reālas vides apstākļos tieši pie gaļas produktu ražotājiem.

"Ļoti nozīmīga ir sadarbība ar Latvijas lielajiem gaļas ražošanas uzņēmumiem, ar kuru palīdzību varētu veikt sensora tehnoloģijas testēšanu reālas vides apstākļos," teic R. Ozola–Davidāne.

Viens no nākotnes izaicinājumiem ir pielāgot sensora tehnoloģiju ne tikai gaļas produktiem, bet arī citām pārtikas produktu grupām, piemēram, zivju un olu produktiem. Aktuālais šī brīža "Smart Packaging" uzdevums ir piesaistīt finansējumu un pilnveidot sensora tehnoloģiju tādā attīstības līmenī, lai ir iespēja to pārnest tirgū licences formā vai veidojot kopīgu partnerību.

Ideja par šādu risinājumu radās, R. Ozolai–Davidānei, studējot Latvijas Universitātes Vides zinātnes doktorantūrā, kur viņa strādāja ar māla minerālu kompozītmateriāliem un pētīja to īpašības. Trešajā doktorantūras gadā uzņēmēja Solvita Kostjukova uzrunāja R. Ozolu–Davidāni par iespēju izgatavot jaunu māla minerālu bāzes kompozītu kosmētikas industrijā. Tajā brīdī viņa bija iesākusi strādāt pie māla minerālu un dabisko ogu pigmentu antociānu kompozītmateriālu izstrādes, kas, pateicoties to daudzveidīgajai krāsai, šķita ideāli piemērots izmantošanai kosmētikā. Tomēr pēc vispusīgiem testiem tika konstatēts, ka šis materiāls nav izmantojams kosmētikā, jo maina krāsu atkarībā no vides pH izmaiņām, kas nozīmēja to, ka neatkarīgi no materiāla sākotnējās krāsas uz cilvēka ādas tas paliktu noturīgā zilā krāsā, ko reti kurš klients vēlētos. "Uzreiz sapratām, ka šī īpašība noteikti var būt ļoti noderīga kādā citā nozarē. Veicot detalizētas informācijas apkopošanu par antociānu īpašībām, kā arī izmēģinājuma testus ar pārtikas produktiem, nonācām līdz idejai par viedajiem sensoriem pārtikas iepakojumos. Neilgi pēc pirmajiem testiem 2019. gadā šo ideju iesniedzām "EIT Food" pārtikas inovāciju konkursā, kur ieguvām godpilno pirmo vietu," teic R. Ozola–Davidāne.

https://www.db.lv/zinas/nosaukti-inovativakie-partikas-nozares-jaunuznemumi-490810

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas "EIT Food" jaunuzņēmumu konkursā "Innovation Prize" iegūtais finansiālais atbalsts ļāva pilnveidot sensora tehnoloģiju, veicot detalizētu kompozītmateriālu fizikāli ķīmisko īpašību izpēti un testus laboratorijas apstākļos, izmantojot dažādas pārtikas produktu grupas. Iegūtie rezultāti tika publiskoti starptautiskās konferencēs, kā arī potenciālo klientu intervijās.

Iegūtie rezultāti nodrošināja iespēju iegūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu projekta "Māla minerālu un antociānu kompozītmateriālu sensori pārtikas kvalitātes kontrolei" izstrādei. "Tas ir neatsverams ieguldījums, lai sekmīgi turpinātu sensora tehnoloģijas izstrādi. ERAF projekta ietvaros tiek veikta tehniski ekonomiskā priekšizpētes un komercializācijas stratēģijas izstrāde, paraugu testēšana simulētas reālās vides apstākļos, tirgus izpēte, kā arī citas aktivitātes sensora tehnoloģijas prototipa pilnveidei," norāda R. Ozola–Davidāne.