Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences. 

Kādas izmaiņas esat ieviesis, un kā tās ir ietekmējušas uzņēmuma darbības efektivitāti?

Vēl pirms uzņēmuma iegādes man bija skaidrs stratēģiskais redzējums par mūsdienīga aptieku tīkla attīstību Latvijā. Konkurence tirgū ir ļoti sīva. Vietējie uzņēmumi konkurē ar milzīgiem reģionāliem tīkliem, kas darbojas arī Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Vietējiem aptieku uzņēmumiem ir jāspēj noturēt savu konkurētspēju, un tas prasa resursus un investīcijas. Sabiedrība noveco, iedzīvotāju skaits sarūk, farmaceitu trūkst, un arvien vairāk arī aptieku darbā ienāk digitālie risinājumi. Diemžēl pieaug arī dažādi valsts ieviestie farmaceitiem veicamie kontrolējošie darbi, kas būtiski ietekmē viņu ikdienas darbu un motivāciju. Tas neizbēgami arī mums liek domāt, kā varam attīstīties un būt konkurētspējīgi ļoti piesātinātā tirgū.

Es redzu Latvijas aptieku kā integrētu veselības aprūpes platformu, kurā paralēli tradicionālajai farmaceitiskajai aprūpei aptiekā tiek nodrošināti arī papildu pakalpojumi, diagnostikas iespējas, padziļināts konsultatīvais atbalsts un sava veida veselības kopienas radīšana, kur katrs apmeklētājs saņem visatbilstošāko konsultāciju un risinājumu. Domāju, ka ar to jau šobrīd esam unikāli, jo ļoti lielu uzsvaru liekam tieši uz aprūpi un profesionālu farmaceitu darbu. Tāpēc uzņēmuma attīstības stratēģija balstās uz konkrētiem soļiem – efektīvu pārvaldības modeli un pārdomātu aptieku tīkla konsolidāciju. Kopā ar vadības komandu fokusējāmies uz aptieku tīkla darbības efektivitātes paaugstināšanu un efektīvu resursu pārdali. Esam pārskatījuši pārvaldības struktūru, precizējuši atbildības sadalījumu un ieviesuši uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanas modeli. Tas ļauj paaugstināt operacionālo efektivitāti, nodrošina optimālu sortimentu un augstus apkalpošanas standartus, kā arī ļauj elastīgi reaģēt un pielāgoties mainīgajām tirgus un likumdošanas izmaiņām. Esam kritiski izvērtējuši arī mūsu aptieku pārklājumu, kas paredz portfeļa pārstrukturēšanu. 

Analizējot demogrāfiskos un finanšu datus, redzam, ka efektīvāka resursu izmantošana iespējama, koncentrējot darbību Rīgā, Pierīgā un lielākajos reģionu centros, kur ir augstāka iedzīvotāju koncentrācija, stabilāka pirktspēja un lielāks pieprasījums pēc farmaceitiskajiem pakalpojumiem. Tas ļauj efektīvāk izmantot resursus, sasniegt apjoma radītus ietaupījumus un paaugstināt aptieku tīkla rentabilitāti. 

Arī Konkurences padomes atļauja Farma Balt Aptieka tīkla iegādei ir nozīmīgs posms tīkla konsolidācijas stratēģijas īstenošanā, kas ļauj turpināt mērķtiecīgu un strukturētu Latvijas aptiekas tīkla paplašināšanu. Vienlaikus šis darījums ir daļa no plašākas attīstības stratēģijas un portfeļa optimizācijas plāna, paredzot ne tikai iegādes, bet arī selektīvu to aptieku atsavināšanu, kurām mūsu tīklā ir ierobežots attīstības potenciāls vai nepietiekama efektivitāte un kuru uzturēšana un pārvaldīšana ir pārāk dārga. Mūsu mērķis ir paaugstināt tīkla kopējo produktivitāti, nodrošināt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu rentabilitāti, lai klientiem varam piedāvāt nemainīgi augstu farmaceitisko aprūpi un arī sortimentu par izdevīgām cenām. 

Kādi bijuši būtiskākie izaicinājumi uzņēmuma transformācijas procesā gan operacionālajā, gan tirgus regulatīvajā kontekstā

Transformāciju neuztveru kā vienreizēju iniciatīvu. Es to redzu kā nepārtrauktu un organisku uzņēmuma attīstības sastāvdaļu – kā daļu no uzņēmuma DNS, kas iekļauta tā darbības stratēģijā, vadības procesos un ikdienas darbā. Tirgus vide ir dinamiska – mainās klientu paradumi, tehnoloģijas, konkurence un izmaiņas nozares regulējumā. Lai saglabātu konkurētspēju, ir nepārtraukti jāpielāgojas, optimizējot procesus, ieviešot jaunus risinājumus un attīstot komandas kompetences. Uzlabojumi tiek īstenoti pakāpeniski gan operacionālajā darbībā, gan stratēģiskajā plānošanā, veidojot organizācijas kultūru, kurā pārmaiņas un profesionālā attīstība ir ikdienas prakses daļa.Latvijas aptiekas daļu iegāde 2025. gadā bija īpaši izaicinošs laiks, jo tas sakrita ar zāļu cenu reformas ieviešanu un ar to saistītajām izmaiņām. 

Regulējuma izmaiņas, e-veselības sistēmas tehniskie izaicinājumi un papīra recepšu digitalizācija, ko papildināja iedzīvotāju neizpratne par cenu izmaiņām: pretēji zemāku cenu solījumiem tās lētākajām recepšu zālēm palielinājās. Tas radīja būtisku operacionālo slodzi aptiekām un milzīgu spiedienu pašiem farmaceitiem – vairākus mēnešus maniem kolēģiem nācās saskarties ar negācijām sabiedrībā, jo politiskie solījumi ne vienmēr saskan ar realitāti. Tas prasīja augstu vadības komandas iesaisti, nepārtrauktu iekšējo komunikāciju un komandas noturības stiprināšanu. Mūsu pieeja bija sistēmiska – stiprināt ikdienas darba procesus, atbalstīt darbiniekus un saglabāt fokusu uz ilgtermiņa efektivitātes paaugstināšanu un farmaceitisko pakalpojumu pieejamību.

Kāda ir Latvijas aptiekas stratēģija nākamajiem 3–5 gadiem?

Mūsu mērķis ir finansiāli stabils, profesionāli spēcīgs un ilgtspējīgs aptieku tīkls. Līdz ar to nākamo gadu attīstības fokuss ir mērķtiecīga tīkla konsolidācija un portfeļa optimizācija, stiprinot klātbūtni ekonomiski aktīvākajos reģionos un nodrošinot efektīvu aptieku tīkla pārklājumu. Paralēli konsekventi pilnveidojam mūsu pakalpojumu kvalitāti, ieguldot darbinieku profesionālo kompetenču attīstībā un stiprinot augstu apkalpošanas kultūru. Turpinām sistemātiski attīstīt darbinieku zināšanas gan par nozares jaunākajām tendencēm un farmaceitiskajiem risinājumiem, gan klientu apkalpošanas kvalitāti. Nemainīga prioritāte ir darbinieku labbūtība, ko apliecina tas, ka vairākus gadus Latvijas aptieka ir bijusi labāko darba devēju topa augšgalā. Tas ir visa mūsu kolektīva darba augstākais novērtējums. Turpināsim veidot profesionālu un atbalstošu darba vidi, lai darbinieki un farmaceiti varētu koncentrēties uz galveno – nodrošināt klientiem kompetentu, empātisku un augstvērtīgu farmaceitisko aprūpi. 

Ko īsti paredz tīkla konsolidācija? 

Pirmkārt, paplašināt mūsu aptieku tīklu ar jaunām aptiekām Rīgā un Pierīgā. Tieši tāpēc arī iegādāsimies Farma Balt Aptiekas, jo tas būtiski uzlabo mūsu pozīcijas strauji augošajā Rīgas reģionā. Regulatora lēmums ļauj uzsākt darījuma noslēgšanu un strukturētu abu tīklu integrāciju, lai nodrošinātu darbības sinerģiju, efektīvāku resursu izmantošanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Apvienojot infrastruktūru, profesionālo kompetenci un cilvēkkapitālu, plānojam optimizēt procesus, paplašināt sortimentu un uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Otrkārt, visu iepriekšējo gadu esmu turpinājis intensīvas sarunas ar dažādiem potenciālajiem investoriem, kurus varētu interesēt aptiekas, kurām mūsu tīklā nevaram nodrošināt vēlamo efektivitāti vai nodrošināt nepieciešamo farmaceitu skaitu. Farmaceitu trūkums ir akūta problēma, un tas arvien vairāk ietekmē aptieku darbu. Bez farmaceitiem aptieka nevar strādāt. Šobrīd turpinām sarunas ar vairākiem investoriem par vairāku aptieku pārdošanu, lai varētu spert jau nākamos soļus stratēģijas ieviešanā. 

Kā vērtējat investoru interesi un kapitāla piesaistes iespējas kopumā?

Farmācijas mazumtirdzniecības nozare investoriem ir salīdzinoši stabila vide, taču, balstoties uz neseno kapitāla piesaistes pieredzi, jāatzīst, ka regulējuma nenoteiktība un turbulence ap medikamentu uzcenojumu, dažādas jaunas administratīvās prasības rada investoriem īpašu piesardzību. Investori meklē prognozējamu kapitāla atdevi, un biežas regulatīvās izmaiņas šo prognozējamību samazina. Diemžēl, ņemot vērā milzīgo regulējumu un administratīvās prasības aptieku darbam, šobrīd kopumā investīciju vide šajā tirgus segmentā ir ļoti nelabvēlīga. Starptautisko investoru interese veikt jaunus ieguldījumus aptieku tirgū Latvijā ir teju vispār neeksistējoša. To apliecina arī banku ļoti piesardzīgā un konservatīvā attieksme. 

No vienas puses aptiekas darbojas relatīvi stabilā un regulētā vidē ar pastāvīgu un stabilu pieprasījumu, kas teorētiski rada pievilcīgus priekšnoteikumus investīcijām. Bet no otras puses striktās prasības zāļu apritei, licences nosacījumi, iespējamās izmaiņas sortimentā, darbaspēka izaicinājumi un uzcenojuma ierobežojumi rada ļoti augstus riskus. Rezultātā gan investori, gan finanšu institūcijas šobrīd ir piesardzīgas attiecībā uz ieguldījumiem farmācijas mazumtirdzniecībā.Līdz ar to mums kā uzņēmumam ir jābūt ne vien ar stratēģisku redzējumu, bet arī ļoti aktīviem un jāmeklē visas iespējas kapitāla piesaistei turpmākai attīstībai. Mūsu gadījumā tīkla konsolidācija ir priekšnoteikums ne vien iespējām palielināt tirgus daļu, bet arī piesaistīt nepieciešamās investīcijas. Centralizējot funkcijas un optimizējot izmaksas, veidojas ekonomiskais efekts, ko iespējams novirzīt investīcijām IT, operatīvajās darbībās un infrastruktūrā. Tiecamies uz labāku izmaksu kontroli un lielāku elastību investīciju plānošanā. 

Kur plānojat investēt?

Investīcijas ir saistītas ar regulatoru prasībām, piemēram, visiem lielākajiem aptieku uzņēmumiem ir jāievieš jaunas funkcijas mājaslapās saistībā ar krājumu vadību. Taču mūsu stratēģijā par prioritāti ir noteikta efektivitāte un procesu optimizācija. Mums ir jāturpina pilnveidot IT risinājumus krājumu pārvaldībā, sākot no mākslīgā intelekta veidotas sortimenta plānošanas līdz optimālai krājumu pārvaldībai ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu produktu pieejamību, nepieļaujot krājumu uzkrāšanos vai produktu norakstīšanu. Tāpat attīstīsim progresīvus planogrammu izveides un uzturēšanas risinājumus, lai atvieglotu ikdienas darbu aptieku personālam un uzlabotu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem.Plānojam attīstīt arī privātās preču zīmes, kas ļautu klientiem piedāvāt kvalitatīvus un cenas ziņā konkurētspējīgākus produktus. Redzam, ka Latvijas aptiekas privātās preču zīmes Akcentum produkti gūst arvien lielāku klientu novērtējumu. Plānojam paplašināt šo produktu klāstu ar inovatīviem un cenas ziņā pieejamiem risinājumiem, īpaši sekojot aktuālajām veselības un labsajūtas tendencēm.

Farmācijas nozare dažkārt tiek kritizēta, ka tā nav kontrolēta un tajā ir vāja konkurence. Kā vērtējat konkurences situāciju tirgū, ņemot vērā, ka Latvijas aptieka ir ļoti lokāls tīkls un jums aizmugurē nav farmācijas grupu?

Teikt, ka tirgū ir maza konkurence vai tas nav pietiekami regulēts, var tikai tie, kuri farmācijas nozarē nav strādājuši. Es teiktu, ka konkurence ir milzīga un tirgus ir pārregulēts, ieviešot arvien jaunus ierobežojumus un prasības aptieku darbam. Taču, līdzīgi kā citās nozarēs, piemēram, medicīnas laboratorijas pakalpojumu sniegšanā un veselības aprūpes jomā kopumā, pārtikas ražošanā vai mediju segmentā, arī aptieku nozarē ir vērojama uzņēmumu konsolidācija un apvienošanās. 

Pie tik neliela tirgus, vājas pirktspējas un krītoša iedzīvotāju skaita būtu maldīgi domāt, ka konkurētspējīgu piedāvājumu spēs nodrošināt daudzi mazi spēlētāji. Uzņēmumu darbā mērogs ir svarīgs. Pārtikas ražošanā apvienošanās bijusi izteiktāka, bet aptieku tirgū pēdējie bijuši stagnācijas gadi. Reformas ir atstājušas sekas uz iespējām piesaistīt kapitālu. Lielāki, strukturāli nozīmīgi darījumi ir bijuši salīdzinoši reti, taču periodiski notikusi atsevišķu aptieku iegāde. Zināmā mērā šo procesu var raksturot kā stagnējošu un neizbēgamu konsolidāciju. 

Cik man zināms, tad Farma Balt Aptieka iegāde ir lielākais darījums nozarē vairāk nekā desmit gadu laikā. Uzskatu, ka tas var kalpot kā katalizators arī citiem tirgus dalībniekiem apsvērt lielākus apvienošanās vai aptieku iegādes darījumus, atdzīvinot tirgu un ienākot tajā jaunam kapitālam. Pieļauju, ka tuvākajos gados tirgus koncentrācija varētu paātrināties, jo konkurētspējas nodrošināšanai būs nepieciešami lielāki apjomi, efektīvāki procesi un spēcīgāka kapitāla bāze. Man kā privātam aptieku tīkla īpašniekam tas noteikti ir izaicinājums un arī prasība būt vēl drosmīgākam, jo tirgū konkurēju ar starptautiskiem spēlētājiem, piemēram, Phoenix grupu, kas ir lielākais spēlētājs visā Eiropā.

Vai šobrīd noris vēl kādas sarunas par aptieku pirkšanu vai pārdošanu? Kāda ir sarunu stadija par iespējamiem darījumiem?

Varu apstiprināt, ka notiek sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem par iespējamiem darījumiem, kā arī jau ir noslēgts viens šāds darījums, kas vēl nav īstenots. Ņemot vērā agrīno stadiju un komerciālo sensitivitāti, detalizētāku komentāru sniegšana šobrīd nebūtu korekta. 

Kā redzat tirgus attīstību tuvākajos gados?

No tirgus perspektīvas sagaidu, ka koncentrācija saglabāsies augsta – mazās neatkarīgās aptiekas, visticamāk, tomēr pakāpeniski tiks integrētas lielākos tīklos. Es gan domāju, ka pacientiem tas noteikti ir izdevīgi, ja vien tiek saglabāta augsta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte. Jau tā piesātinātajā e-komercijas segmentā konkurence kļūs vēl asāka, un pieaugošās konkurences apstākļos tā rentabilitāte, visticamāk, būs zema.Vienlaikus turpināsies veselīga dzīvesveida un dabīgu produktu segmenta izaugsme, tie jau tagad veido būtisku daļu no aptieku sortimenta. 

Apmeklētāji arvien vairāk novērtēs profesionālu farmaceitisko aprūpi, konsultāciju kvalitāti un individuālu pieeju, ko mērķtiecīgi attīstām arī Latvijas aptiekas tīklā. Ticu, ka veiksmīgi būs tie tirgus dalībnieki, kuri spēs nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti un ilgtermiņa uzticību farmaceitiskajai aprūpei, kas arī ir mans galvenais mērķis, turpinot īstenot Latvijas aptieku stratēģisko attīstību. 

Regulatīvajā kontekstā būtisks jautājums ir par zāļu uzcenojuma modeļa ilgtspēju. Jau patlaban redzam, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis ir kā bumba ar laika degli – zāļu uzcenojums un farmaceita pakalpojuma maksa ir fiksēta, kamēr aptieku uzturēšanas izmaksas un atalgojums ik gadu pieaug. Taču normatīvajā regulējumā nav iestrādāti indeksācijas mehānismi šādām situācijām. Ilgtermiņā tas var radīt būtisku spiedienu uz nozares dzīvotspēju un visai drīz atsevišķām aptiekām var kļūt par būt vai nebūt jautājumu. Ceru, ka turpmāko regulējuma izmaiņu pilnveidošanā tiks ņemta vērā gan uzņēmējdarbības ilgtspēja, gan sabiedrības intereses zāļu pieejamības veicināšanā un kvalitātē. Visu laiku ieviešot jaunas prasības un ierobežojumus, kā arī mēģinot reformēt un pārregulēt, beigās zaudē visi – gan pacienti, gan uzņēmumi, gan tirgus kopumā.