Viņš norādīja, ka tehniski "Circle K Latvia" ir gatava realizēt Transporta enerģijas likumprojektā norādītos mērķus, tomēr likuma gala versija var ievērojami ietekmēt kopējās izmaksas un degvielas cenu aprēķinus.

"Papildu tam būs jāseko līdzi klientu uzvedības izmaiņām, kas var būt neparedzamas, īpaši cenu svārstību kontekstā," minēja Titovs.

Tādējādi viņš uzskata, ka nākamgad būs skaidrība par to, kādas būtiskas pārmaiņas nozarē gaidāmas līdz 2030.gadam, jo tiks skaidri definētas Transporta enerģijas likumprojekta prasības, kas noteiks degvielas cenu pieauguma apmēru.

Savukārt akcīzes nodokļa izmaiņu rezultātā nodokļu apmērs benzīnam 2025.gadā pieaugs par aptuveni 3%, salīdzinot ar 2024.gadu, un 2026.gadā tas būs par 6% lielāks. Dīzeļdegvielai nodokļi 2025.gadā pieaugs par 4%, bet 2026.gadā - par 8%.

Tāpat Titovs norādīja, ka "Circle K Latvia" palielina atjaunojamo resursu izmantošanu savos produktos, kā arī turpina attīstīt elektrouzlādes infrastruktūru - šobrīd "Circle K" tīklā ar elektrouzlādes punktiem ir aprīkotas desmit uzpildes stacijas, un tiek plānots katru gadu aprīkot vēl vismaz tikpat daudz staciju.

"Lai gan kopējās tendences varētu liecināt par stabilu pieprasījumu pēc degvielas, ir pāragri izdarīt konkrētas prognozes, jo ir daudz nezināmo faktoru. Transporta enerģijas likumprojekta prasības, kā arī globālie notikumi un ekonomiskās svārstības var ievērojami ietekmēt tirgus attīstību," rezumēja Titovs.

LETA jau ziņoja, ka šogad 18.decembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nobalsoja par iepriekš komisijā neatbalstītā Transporta enerģētikas likuma virzīšanu skatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Iepriekš Jānis Vitenbergs (NA) komisijas sēdē norādīja, ka joprojām likumprojektā nav panākti kompromisi un "neviens nevar pateikt, kāds būs cenu sadārdzinājums likumprojekta ietekmē".

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja, ka Transporta enerģijas likumprojekta virzību nedrīkst atlikt.

Savukārt KEM valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka Latvijā visvairāk patērētais degvielas veids ir dīzeļdegviela. KEM apkopotie dati liecina, ka patlaban atjaunojamo resursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir 1,9%, lai gan 2022.gadā tie bija - 3%. Līdz ar to šis īpatsvars samazinās, savukārt līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā (ES) ir jāsasniedz 29% atjaunojamo resursu īpatsvars.

KEM apkopotie dati liecina, ka, pieņemot likumu, 2030.gadā degvielas cena būs mazāka nekā, ja to nepieņems. Kurevska uzsvēra, ka drošākais resurss ir tas, ko ražojam paši.

Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.

Ja degvielas piegādātājs, īstenojot stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apmēru savā enerģijas portfelī.

Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.

"Circle K Latvia" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.maija līdz šā gada 30.aprīlim, bija 575,97 miljoni eiro, kas ir par 7,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 71% - līdz 13,392 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija "Circle K Latvia" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 27,564 miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā "Circle K".