To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu? 

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu. 

Tagad vairs nav nepieciešamības pēc mobilajiem punktiem, taču mēs turpinām paplašināt filiāļu tīklu, lai laboratoriskie izmeklējumi būtu ērti pieejami iedzīvotājiem visā valstī. Pandēmijas laikā arī bija nepieredzēti pārvietošanās ierobežojumi, tika ierobežota un pat liegta darbība vairākās sfērās, diemžēl cieta arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kas savukārt rezultējās ar papildu spiedienu uz šo jomu, jo pieauga cilvēku skaits ar ielaistām slimībām – pandēmijas laikā tās netika pienācīgi ārstētas. To joprojām izjūt visa veselības aprūpes sistēma un arī Centrālā laboratorija. Ar šādu iespējamo notikumu attīstības gaitu Centrālā laboratorija ir rēķinājusies un, izmantojot savu uzkrāto zināšanu un kompetences bāzi, likusi pamatus tam, lai kļūtu par modernāko laboratoriju Baltijas reģionā ar plašāko analīžu pieņemšanas filiāļu tīklu Latvijā. 

Pašlaik Centrālā laboratorija ir izveidojusi jau 102 analīžu paraugu pieņemšanas punktus visā Latvijā. Lai arī sākotnēji tik liels analīžu paraugu pieņemšanas vietu skaits var radīt priekšstatu, ka visā Latvijā tās ir pieejamas vienmērīgi, tomēr, palūkojoties uz reģioniem, var atrast pilsētas, kur šādu punktu nav nemaz, līdz ar to arī to iedzīvotājiem tuvumā nav pieejami laboratoriskie izmeklējumi. Piemēram, 2025. gada janvārī Ikšķilē, kas ir nozīmīga apdzīvota vieta, šāda analīžu paraugu pieņemšanas punkta vēl nebija, taču februārī Centrālā laboratorija tādu atvēra. 

Pirmā mēneša darba rezultāti liecina, ka lēmums par filiāles atvēršanu ir bijis pamatots, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem ir ļoti augsts. Protams, laboratoriskie izmeklējumi ir tikai datu un faktu kopums, kurš palīdz ārstiem saprast pacienta veselības stāvokli un nozīmēt viņam nepieciešamo ārstēšanu. Centrālā laboratorija 2024. gadā īstenoja nozīmīgu projektu medicīnas praktiķu izglītošanā un kvalifikācijā, laboratorijas padomes locekles, RSU asociētās profesores Jeļenas Storoženko redakcijā izdodot grāmatu Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā. Par šo darbu viņa šogad saņēma arī Latvijas Ārstu biedrības Gada balvas medicīnā 2024 specbalvu. Primārā auditorija šīs grāmatas izmantošanā ir ģimenes ārsti, kuriem ikdienā ir jāspēj interpretēt analīžu rezultāti rūpēs par pacienta veselību. 

Laboratoriskie izmeklējumi ir veselības aprūpes sistēmas pamats, jo analīžu rezultāti ir vispieejamākais un galvenais rādītājs diagnozes noteikšanā – medicīnas literatūrā tiek lēsts, ka pat 70% gadījumu klīniskie lēmumi tiek pieņemti, balstoties laboratorisko izmeklējumu rezultātos. Prognozējam, ka, attīstoties arī laboratorisko izmeklējumu spektram, iespējas diagnostikā un ārstēšanā izmantot analīžu rezultātus tikai pieaugs. No tā iegūst visa veselības aprūpe un arī pacients, kuram ir ļoti būtiski, lai maksimāli ātri tiktu noteikta pareizā diagnoze un nekavējoties uzsākta atbilstoša terapija, jo savlaicīgi neārstētu vai ielaistu slimību ārstēšanai ir ne tikai jātērē daudz lielāki resursi, bet arī vajadzīgs ilgāks laiks.

Vai pandēmija mainījusi nozari, cilvēku uzvedību, rīcību? 

Pandēmijas laikā izmaiņas un pielāgošanās bija nepieciešama pilnīgi visās nozarēs bez izņēmuma. Attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem – darbs noritēja 24/7 režīmā, tika mobilizēti visi iekšējie resursi, piesaistīti ārējie, jo labi apzinājāmies, ka no Centrālās laboratorijas spējas nodrošināt savlaicīgu pakalpojumu būs atkarīgs tas, vai cilvēki varēs doties uz darbu, skolu vai lidot. Tie bija valdības lēmumi slimības izplatības kontrolei un ierobežošanai, bet laboratorijas šajā periodā, izpildot un ievērojot valdības lēmumus, paveica teju neiespējamo, nodrošinot iespēju funkcionēt daudzām citām nozarēm. Pandēmijas laikā būtiski paplašinājām testēšanas kapacitāti, ātri adaptējot modernas molekulārbioloģijas tehnoloģijas, lai nodrošinātu plašu un precīzu testēšanu ar PĶR (polimerāzes ķēdes reakcijas), antigēnu un antivielu testiem. Centrālā laboratorija sadarbojās ar veselības aprūpes un valsts iestādēm, organizējot paraugu pieņemšanu filiālēs un mobilajos paraugu ņemšanas punktos visā valstī, kas ļāva savlaicīgi identificēt inficētos. Šie pasākumi nodrošināja epidemioloģiskos datus, kas valsts institūcijām ļāva pieņemt mērķtiecīgus lēmumus pandēmijas ierobežošanai. Pandēmijas pieredze vēlreiz apliecina laboratorijas neaizstājamo lomu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā. 

Visu interviju lasiet 6.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.