Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

2. vieta - Dace Melbārde

Izglītības un zinātnes ministre - politiskais smaguma centrs sportā

Lai arī ikdienas sporta vadība ir deleģēta parlamentārajam sekretāram, Dace Melbārde joprojām ir augstākā politiskā atbildīgā par visu nozari. Viņas akcepts - vai tā neesamība - nosaka sporta politikas rāmjus, stratēģiskos virzienus un budžeta proporcijas.Melbārde ir ministre ar ilgstošu pieredzi kultūras un sabiedrisko jomu vadībā, kas nozīmē arī izpratni par sportu kā nacionālas identitātes, veselības politikas un izglītības sistēmas sastāvdaļu.Sporta nozare “runā” caur viņas kabinetu. Un viņas lobijs ir izšķirošs.

3. vieta - Edgars Pukinsks

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - sistēmas arhitekts un izpildvaras mugurkauls

Ja Daugavietis izstrādā politisko kursu, Pukinsks ir cilvēks, kurš šo kursu padara par realitāti. Kā valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jomā viņš pārrauga administratīvo pusi - dokumentus, rīkojumus, finansējuma izpildi, federāciju lietas un normatīvo regulējumu.Tieši viņa līmenī lēmumi no politiskām idejām transformējas reglamentējošajos aktos, atbalsta programmās un reālos budžeta ciparos.Pukinsks amatā atrodas vien dažus mēnešus, tāpēc viņa birokrātiskā ietekme publiski vēl nav tik plaši redzama, taču tā ir ļoti dziļa, un bieži tieši šajā līmenī tiek izlemts, kam sportā ir resurss un kam nav.

4. vieta - Aleksandrs Samoilovs

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors - politikas īstenotājs un federāciju regulators

Sporta departamenta vadītājs ir cilvēks, kura rokās nonāk viss sporta politikas “darbs”: federāciju finansējums, valsts programmu administrēšana, kritēriju un noteikumu gatavošana, sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi un citām institūcijām.Samoilova departaments ir vieta, kur sporta sistēma reāli “strādā”. Tajā notiek federāciju projektu vērtēšana, sporta bāzu uzturēšanas koordinācija, sporta normatīvu sagatavošana, neatliekamo problēmu risināšana.Departamenta direktors ir kā tā visa centrālais operators - ietekme liela, ikdienas kontrole vēl lielāka.

5. vieta — Daniēls Nātriņš

Latvijas Nacionālā sporta centra valdes priekšsēdētājs - valsts sporta infrastruktūras galvenais pārraugs

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir valsts sporta infrastruktūras sirds. Stadionu un haļļu uzturēšana, sporta bāzu pārvaldība, attīstības projekti, jauno objektu izbūve - tas viss ietekmē sportistu faktisko ikdienu.Nātriņa vadībā 2025. gadā Nacionālais sporta centrs paplašināja savas funkcijas, pārņemot arī Kleistu bāzi un iesaistoties projektā, lai beidzot tiktu īstenots Nacionālais futbola stadions, turklāt to būvētu publiskās un privātās partnerības (PPP) ietvaros un valsts ieguldītu maksimāli maz līdzekļu. Tas nozīmē skaidru valsts uzticību un nozīmīgu lomu sporta infrastruktūras attīstībā.Sporta infrastruktūra nav tikai fiziski objekti - tā ir sistēma, kas nosaka sportistu iespējas, nozares attīstības tempu un valsts sporta ambīcijas.

6. vieta – Vadims Ļašenko

Latvijas Futbola federācijas prezidents – vienīgās patiesi finansiāli neatkarīgās federācijas līderis

Latvijas Futbola federācija ir unikāla Latvijas sporta sistēmā - tās budžeta lielāko daļu neveido valsts nauda, bet gan starptautiskās institūcijas, UEFA un FIFA programmas un komercpartneri. Tas ļauj federācijai būt daudz neatkarīgākai no politiskās gribas un budžeta svārstībām, salīdzinot ar citām sporta organizācijām, kur valsts finansējums ir struktūras pamats. Tieši tāpēc futbola federācijas prezidents ir viens no retajiem sporta funkcionāriem, kura ietekme nosaka spēju piesaistīt starptautiskos resursus un pārvaldīt lielāko sporta veidu valstī. Ļašenko ikdiena būtiski atšķiras no daudzu citu federāciju vadītājiem - regulāras vizītes UEFA, FIFA un citās starptautiskās institūcijās, tikšanās ar futbola vadošajām personām un dalība projektos, kas nosaka futbola attīstības virzienus reģionā. Latvijas sportā šāda starptautiskā mobilitāte nav bieža, un tieši tā dod LFF prezidentam pieeju gan informācijai, gan lēmumu pieņēmējiem, kas citām federācijām nav sasniedzami. Turklāt nesen Ļašenko ir kļuvis par FIFA Telpu futbola komitejas priekšsēdētāju un jau janvārī Rīgā notiks daļa no Eiropas telpu futbola čempionāta. Šeit tiktu aizvadīta arī finālspēle, ja vien UEFA netolerētu agresorvalsts Baltkrievijas dalību.Vienlaikus futbola sabiedrība ir liela, sarežģīta un dažkārt pretrunīga, tāpēc Ļašenko vara nozīmē arī spēju menedžēt konfliktus un noturēt sistēmu funkcionējošu. Savu spēku viņš parādīja iepriekšējās LFF prezidenta vēlēšanās, saņemot 3,5 reizes vairāk balsu nekā vienīgais konkurents. LFF ir nozare ar lielu finansiālo un emocionālo svaru. Un tās priekšgalā esošais cilvēks - ietekmes ziņā viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem Latvijas sporta politikā.

7. vieta - Vladimirs Šteinbergs

Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs - federāciju pārstāvis un nozares interešu balss

Šteinbergs pārstāv federāciju kopējās intereses un uztur svarīgāko tiltu starp sporta sabiedrību un valsts politiku. Federācijas ir sporta sistēmas kodols - tās veido sportistus, sacensības, attīstības programmas.Labi organizēta federāciju balss ir ļoti spēcīga politiska ietekme. Šteinbergs ir cilvēks, kurš spēj šo balsi no fragmentētas pārvērst par vienotu un ietekmīgu spēku, tādējādi ietekmējot gan lēmumus, gan sabiedrisko diskusiju.

8. vieta - Raimonds Lazdiņš

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents - starptautiskās pārstāvniecības mugurkauls

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta postenis ir viens no redzamākajiem un simboliskākajiem sporta amatiem valstī. Olimpiskā kustība ir ne tikai sporta virsotne, bet vesela sistēma, kas nosaka Latvijas sporta klātbūtni pasaules arēnā - no dalības noteikumiem un delegāciju komplektēšanas līdz sportistu sagatavošanās stratēģijām.LOK prezidents ietekmē Latvijas olimpisko sporta veidu finansējumu, sportistu sagatavošanas ciklus, starptautisko sadarbību, sporta prestižu valstī.Lazdiņš pārstāv Latviju pasaules sporta kartē un veido attiecības, kas var ietekmēt federācijas, sportistus un pašas valsts tēlu.

9. vieta - Einars Fogelis

Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prezidents - Latvijas balss pasaules sporta vadībā

Latvietis, kurš vada olimpiskā sporta veida federāciju - tā jau pati par sevi ir milzīga vara. Fogelis ir augstākais Latvijas sporta pārstāvis starptautiskajā federāciju sistēmā. Tas nozīmē ietekmi starptautiskos lēmumos, iespēju virzīt Latvijas sportistu intereses, starptautisku projektu atbalstu un unikālu pieeju globālajai sporta politikai.Šo līmeņu ietekme Latvijā tradicionāli ir zemu novērtēta, taču tā bieži vien atver durvis investīcijām, sacensību organizēšanai un politiskiem panākumiem. Kaut Kamaniņu sporta federācija nav starp lielākajām federācijām, viņš sēž pie olimpiskā kopgalda. 

10. vieta - Kaspars Cipruss 

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs - Eiropas čempionāta un izaugsmes arhitekts 

Kaspars Cipruss ir viens no tiem sporta funkcionāriem, kura darbu publiski asi kritizē politbiznesmeņi, kas sapņo iesēsties viņa vietā, taču kura rezultāti praksē ir grūti apstrīdami. Neraugoties uz skeptiķu rejām, viņa vadībā Latvija spēja veiksmīgi sarīkot, iespējams, visu laiku lielāko sporta notikumu valstī - Eiropas čempionāta finālturnīru basketbolā -, apliecinot Latvijas Basketbola savienības kapacitāti, profesionālo sagatavotību un spēju strādāt augstas intensitātes režīmā. Basketbols pēdējos gados Latvijā piedzīvojis strauju izaugsmi bērnu un jaunatnes segmentā. Ja vēl pirms sešiem gadiem ar to sporta skolās nodarbojās zem astoņiem tūkstošiem bērnu, nu jau otro sezonu pēc kārtas skaits ir virs deviņiem tūkstošiem. Šādas sistēmas attīstība nav pašsaprotama - tā prasa mērķtiecīgu plānošanu, resursu pārdali un konsekventu darbu ar reģioniem. Tieši šajā līmenī ģenerālsekretāra loma kļūst izšķiroša. 

Latvijas Basketbola savienība ikdienā balansē starp valsts finansējumu, pašvaldību interesēm, privāto atbalstu un sabiedrības augošajām gaidām. Cipruss šajā struktūrā darbojas kā sistēmas menedžeris. Basketbola sistēma Latvijā strauji aug, un šīs izaugsmes administratīvais pamats lielā mērā balstās uz funkcionējošu savienības pārvaldību.