Satiksmes
intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15.
līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika
periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.
Savukārt
satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo
laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.
Vislielākais
satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas
šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu
patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes
kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz
Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.
Vienīgais
galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels
satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir
Tallinas šoseja pie Ādažiem.
Satiksmes
intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim
ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības
tendencēm (sk.grafiku).
Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts
galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5 %,
salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības
diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte
ik gadu turpina pastāvīgi augt un pērn tā sasniedza visaugstākos
rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.
Visblīvākā
satiksme 2019. gadā bija koncentrēta uz valsts autoceļiem Pierīgā:
uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz
Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta
vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.
2019.
gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums – 23,9% -
bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no
krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz
krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 %
bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja –
Lietuvas robeža (Rucava) (A11).
Kā
zināms, 14. martā Latvijā ir ieviests ārkārtas stāvoklis, lai
mazinātu Covid-19 izplatību.
Informācija
par satiksmes intensitāti uz valsts galvenajiem autoceļiem iegūta, apkopojot 25 "Latvijas Valsts ceļi" pastāvīgo satiksmes
intensitātes uzskaites punktu datus.