To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanu, secinājusi, – ja likmes ir noteiktas kā skaitlis, nevis procenti, tad nodokļu likme jāindeksē atbilstoši inflācijas apmēriem. Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam paredz dabas resursu nodokļa (DRN) likmju efektivitātes novērtēšanu un atbilstošu nodokļa likmju pārskatīšanu. Tāpēc piedāvāts paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par smilts ieguvi no pašreizējiem 0,21 eiro/m3 līdz 0,36 eiro/m3, to pielīdzinot šī nodokļa likmei par smilti-granti, tādējādi samazinot krāpšanās iespējas. Praksē esot konstatēti vairāki gadījumi ar nepareizo uzskaiti. Paredzēts arī mainīt dabas resursu nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un palielināt pamatbudžetā ieskaitāmo īpatsvaru no pašreizējiem 40% līdz 60%.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijai ir saistoši ES līmeņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi un to īstenošanai ir nepieciešams ieviest papildu pasākumus. Latvijai laika periodā līdz 2020. gadam ir pieļauts ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību (ne-ETS) SEG emisiju pieaugums par 17%, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Taču no 2021. līdz 2030. gadam Latvijai ir nepieciešams nodrošināt 6% ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā. Saskaņā ar Pasaules Bankas 2019. gada jūnija pētījumu, DRN par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām Latvijā ir viens no zemākajiem pasaulē. Uz nepieciešamību DRN likmes celšanai par CO2 emisijām savās rekomendācijās norādījis arī OECD. 

Visu rakstu lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.